Interešu pārstāvības atklātība pašvaldībās nav sistemātiska, secināts “Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”) pētījumā.
Organizācija norāda, ka Interešu pārstāvības atklātības likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, bet galvenie reģistri – interešu pārstāvības reģistrs un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma, kas ir galvenie elementi interešu pārstāvības atklātības nodrošināšanai, sāks darboties pēc diviem gadiem – 2028. gada 1. septembrī.
Apzinoties, ka divi gadi ir ilgs laiks, “Delna” vērtēja, kā pašvaldības šajā pārejas periodā nodrošina atklātību par komunikāciju ar interešu pārstāvjiem, proti, kāda informācija tiek publicēta pašvaldību mājaslapās un cik lielā mērā tā atbilst informācijas apjomam, kas noteikts publicēšanai saskaņā ar minēto likumu.
“Delna” pētījumā izvērtēja visas 42 Latvijas pašvaldības, lai noskaidrotu, vai pašvaldībās ir publiska interešu pārstāvniecības uzskaita vai tai alternatīvi risinājumi, kāda informācija tiek publicēta, kā arī, vai pašvaldības ētikas kodeksi regulē saziņu ar interešu pārstāvjiem.
Tāpat vērtēts, cik viegli šo informāciju var atrast pašvaldību tīmekļvietnēs un, cik pieejami iedzīvotājiem ir domes priekšsēdētāji.
“Delna” izpētīja, ka tikai divas no 42 pašvaldībām – Rīga un Smiltene – ir iekļāvušas daļēji funkcionējošu publisku risinājumu interešu pārstāvības atklāšanai. Tomēr, kā norāda “Delna”, informācija joprojām ir nepilnīga.
Sešās pašvaldībās identificēti alternatīvi risinājumi, piemēram, publiski priekšsēdētāju kalendāri. Vienlaikus “Delnas” ieskatā pašreizējā formā tie nepietiekami atklāj komunikāciju ar interešu pārstāvjiem.
Savukārt ētikas kodeksi atrasti 40 no 42 pašvaldībām. 25 pašvaldību kodeksos ir sadaļa par saziņu ar interešu pārstāvjiem, bet 16 pašvaldību kodeksos ir paredzēta informācijas publicēšana. Tomēr “Delna” secina, ka praksē informāciju publicē tikai divas pašvaldības.
Vienlaikus ētikas kodeksos “Delna” novērojusi trīs galvenās problēmas – nav skaidrs, kam ziņo domes priekšsēdētājs, turpmākā rīcība būs atkarīga no vadītāja interpretācijas, kā arī ne vienmēr ir skaidrs, kā noteikumi attiecas uz deputātiem.
Korupcijas novēršanas stratēģijas “Delna” konstatējusi tikai daļā pašvaldību. Tomēr interešu pārstāvība kā korupcijas riska faktors lielākoties netiek tieši pieminēta. “Delna” uzskata, ka interešu pārstāvības riski ir jāintegrē pretkorupcijas plānos.
Pētījumā arī noskaidrots, ka domju priekšsēdētāji iedzīvotājus pieņem vidēji aptuveni 10 stundas mēnesī. Tai pat laikā situācija starp pašvaldībām ir ļoti nevienmērīga – no četrām līdz 32 stundām mēnesī.
14 pašvaldību tīmekļvietnēs nebija atrodama informācija par priekšsēdētāju pieņemšanas laikiem. “Delna” atzīmē, ka pieejamība ir arī interešu pārstāvības taisnīguma jautājums.
“Delna” uzsver, ka atklāta interešu pārstāvība stiprina uzticēšanos pašvaldībai.
