Pašlaik populāri ir uzdot jautājumus, tā īsti nemaz negaidot atbildes. Arī man tādi ir radušies, kurus izteikšu tikai pašas, nevis tautas vārdā.
Pašlaik populāri ir uzdot jautājumus, tā īsti nemaz negaidot atbildes. Arī man tādi ir radušies, kurus izteikšu tikai pašas, nevis tautas vārdā.
Pirmais. Vai kompensēs morālo kaitējumu, kas var izpausties pat dažādās slimībās, ko rada Tautas partijas ministru periodiska slavināšana? Vispirms ar šādiem klipiem bija pārlādēti TV kanāli. Tajos varēja redzēt, ka dažs runātājs tikai godprātīgi pilda uzdevumu – vārdi nenāk no sirds. Taču ar pagājušo nedēļu slavinājumi ielauzušies arī Latvijas Radio. Nomācoši, bet aģitācijas kampaņa vēl tikai sākusies. Pazīstamais eiroskeptiķis Juris Stendzenieks gatavo jaunu pārbaudījumu – slavas dziesmas Pirmās partijas ministriem.
Aivars Kalvītis ciniski norobežojas no savu ministru cildinošās kampaņas, ko īstenojot sabiedriskās organizācijas, un aizņemtības dēļ nav ieradies uz Saeimas Pretkorupcijas komisijas sēdi. Tomēr nav nekāds noslēpums, ka iniciatīva (varbūt arī nauda) nāk no pašas Tautas partijas, ko netieši nenoliedz premjera biroja vadītājs Jurģis Liepnieks. Nav šaubu, ka daļa vēlētāju iekritīs partiju izliktajās lamatās, ja necentīsies parakties dziļāk, kas slēpjas aiz tās aģitācijas daļas, samaksa par kuru neietilpst partijām atļautajos izdevumos.
Otrais. Kāpēc man demokrātiskā sabiedrībā nav tiesību izvēlēties un atbalstīt Saeimas vēlēšanās sev tīkamu politiķi, jo man viņu piedāvā komplektā ar netīkamu partiju? Iekļuvis partijas nagos, deputāts zaudē savu individualitāti un pakļaujas frakcijas pilnvarotā īkšķa kustībām.
Trešais. Kāpēc rudeņos budžeta naudu, kurā ieplūst arī no strādājošo pensionāru algas pirmā lata ieturētie nodokļi, pārdala pēc valdošo partiju principa, nevis pēc patiesās vajadzības?
Nezinu, vai daba ir pieļāvusi kļūdu, veidojot cilvēkos tieksmi uz divdzimumu vai viendzimuma attiecībām. Tā kā sugas turpinājums iespējams tikai pirmajā variantā, otrais būtu uzskatāms par kļūdu. Jebkuru misēkli var vai nu labot, vai ar to samierināties. Nezinu arī, kad demokrātija vairāk traumēta: neļaujot gejiem un lesbietēm izvest ielās savas īpatnības vai ļaužu vairākumam likt justies mazliet neērti, klausoties seksuālās minoritātes uzbāzīgajā uzstājībā? Kad 16. martā bija liegts publiski godināt latviešu leģionāru piemiņu, par demokrātiju valsts augstāko personu apspriedēs nebija ne runas. Nevar, un viss. Turklāt demokrātija bija apjozta pat ar drāšu žogu. Vērtējot pēdējo gadu notikumus ne tikai Latvijā vien, arī nupat notiekošo Libānā un lielvalstu iecietību pret Izraēlu, man šķiet, ka demokrātija (ja tāda ir bijusi) jau iznīcināta un nemitīgā atsauce uz to ir tikai poza.
Pagājušajā ceturtdienā Ģenerālprokuratūra uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu lielos apmēros no 1993. līdz 1995. gadam un citām pretlikumīgām darbībām Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Viņam piemērots drošības līdzeklis – viens miljons latu un aizliegums bez procesa virzītāju atļaujas izbraukt no valsts. Dažas minūtes pēc apsūdzības publiskošanas Zaļo un zemnieku savienības valdes sēdē A. Lembergs vienprātīgi izvirzīts par savienības kandidātu premjera amatam… Potenciālais premjers uzskata, ka apsūdzība ir politiska izrēķināšanās ar spēcīgu konkurentu. Savukārt Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga domā, ka šādos gadījumos apsūdzētajam vēlētais amats vismaz uz laiku būtu jāatstāj. Kļūs vēl jautrāk, ja tikpat mērķtiecīgi sāks pētīt daudzu citu miljonāru pirmās ar sešām nullēm rakstāmās summas izcelsmi.
Sākusies partiju un apvienību kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā. Pirmā šo darbiņu padarījusi apvienība “TB”/LNNK.
