Pagājušais gads mūsu ģimenei bija smags, slimoja bērni, nomira mamma. Gribējās kādu uzmundrinājumu, pabūt enerģētiski uzlādētu cilvēku sabiedrībā.
“Pagājušais gads mūsu ģimenei bija smags, slimoja bērni, nomira mamma. Gribējās kādu uzmundrinājumu, pabūt enerģētiski uzlādētu cilvēku sabiedrībā. Varu priecāties, man tas izdevās!” tā saka baušķeniece Inese Eduša, atgriezusies no žurnāla “Ieva” vasaras nometnes.
Apbrīnas vērtas
Žurnāla “Ieva” redakcija šogad saņēma vēstules no 834 lasītājām, kuras vēlējās piedalīties vasaras nometnē Rāznas ezera krastā. Veiksmīgā simta vidū bija četras sievietes no Bauskas rajona – jau pieminētā Inese Eduša, baušķeniece Vineta Kārkliņa, iecavnieces Ilze Rigaste un Sintija Nudiena.
Pēc nometnes Inese guvusi atziņu – mūsu sievietes ir apbrīnojamas. Iepazīstoties ar citām, viņa sapratusi, kādas vērtības pieder pašai – jauka ģimene, labs vīrs, trīs bērni, māja, darbs. Sastaptas sievietes ar smagām veselības problēmām, kas patiesībā cīnās par savu dzīvību, tomēr viņām bija vēlēšanās piedalīties nometnē.
“Dzirdēju tādus dzīvesstāstus, ka jābrīnās, kā vispār viens cilvēks to var izturēt. Astroloģe Anita Masaļska sarunā ar mums bija ļoti tieša. Viņa uzskata, ka nedrīkst pieļaut pāridarījumus un pazemojumus, saka – ejiet pašas projām vai dzeniet tos večus ratā! Dzīvojam taču tikai vienu reizi, citas dzīves nebūs,” domīgi atstāsta Inese. Viņa atzīst, ka nespētu rīkoties tik krasi.
Zūd barjeras
Pārsteigusi sieviešu spēja būt tik vaļsirdīgām un diskusiju grupas biedrenēm atklāt pat intīmus sīkumus, atzīt kļūdas, vaicāt pēc padoma. Inese stāsta: “Mūsu vidū nebija sociālo barjeru, amatu pakāpienu, nebija nozīmes, cik katra pelna. Bijām tikai sievietes, un nometnē pieaicinātie speciālisti palīdzēja atslābināties, atraisīties, atgūties no steigas, stresa. Jā, arī atpūsties, lai gan, atceroties šo nedēļu, jāteic – miegam laika bija ļoti maz, bet nogurums bija pazudis.”
Inese neslēpj arī to, par ko brīnījusies. Televīzijas pārraide “Ainas šovs” viņai galīgi nepatīk, vadītājas izturēšanās šķiet nepieņemama. Nometnē Inese sastapusi gluži citu Ainu Poišu – gudru, emocionālu un vienlaikus ļoti vienkāršu sievieti, zinošu speciālisti –, kura neatteica sarunu nevienai, kura to vēlējās. “Izrādās, televīzijas tēls ne vienmēr ataino personības īsto seju,” secina Inese.
Optimisma lādiņš
Sievietēm nometnē bijušas gan tikšanās un noderīgas sarunas ar speciālistiem, gan arī visdažādākās nodarbības. Tās bija veidošana un dejošana, vingrošana rītos un dziedāšana vakaros, nakts peldes, kopīga ēdienu gatavošana un burvīga našķošanās, popiela, kurā Inese pat ieguvusi balvu kā spilgtākais tēls.
No Lidijas Rozenas-Plikausis Inese jau saņēmusi uzaicinājumu uz nometnes meiteņu tikšanos septembra sākumā. “Šī dāma ir vienreizēji interesanta, katru dienu cita kleita mugurā un cita cepure galvā. Viņai ir 74 gadi, pensionēta vecmāte. Ziemu Lidija dzīvo Austrālijā, vasaru – Latvijā. Viņa apgalvo, ka kolekcionējot vīriešus, automobiļus, bet vislabāk veicoties ar cepurēm. Nu tāds optimisma un humora lādiņš, ka tik spēj ņemt pretī,” tā neparasto personību raksturo SIA “Geka” darbiniece Inese Eduša. Viņa atzīst, ka žurnāla “Ieva” nometnē pavadītais laiks no šīs vasaras paliks prātā kā visskaistākais.
Noderīgi kontakti
Ko saka pārējās mūspuses sievietes? Manikīre Vineta Kārkliņa, atbraukusi no “Ievas” nometnes, tikusi pie… kruķiem. Uz izrakņātās Plūdoņa ielas Bauskā viņai sašķiebusies kāja, un nedēļa pavadīta mājās.
“Atpūtas vieta pie Rāznas ezera ir ļoti skaista, biju tur pirmoreiz. Nometnē sastapu lieliskus cilvēkus, uzzināju tiešām daudz noderīga, piemēram, par ājurvēdu, kas mani interesē jau sen. Tagad ir tālruņu numuri, kontakti, kas noderēs. Bija prieks skatīties, kā sievietes atraisās, un ļoti interesanti iepazīties ar žurnāla “Ieva” veidotājām žurnālistēm,” atceras Vineta.
Zemgales apgabaltiesas prokurori Ilzi Rigasti “Bauskas Dzīves” tālruņa zvans sasniedza novakarē, kad viņa bija atgriezusies mājās pēc smaga tiesas procesa. Tāda ir viņas ikdiena. “Tāpēc nometnes dienas man šķita kā pasaka, kaut kas tik īpašs, mīļš, speciāli mums, kas bijām galvenās personas,” atzīst Ilze.
Uzņēmēja Sintija Nudiena dzīvo Iecavas novada Zorģos. “Man tā bija jauka atpūta, daudz interesantu tikšanos. Kad nosūtīju vēstuli, intuitīvi jutu, ka man šajā nometnē būs vieta, un tā notika.”
Viens sapnis ir izsapņots, viena pasaka beigusies, un dzīve turpinās. Ar enerģijas lādiņu, kas gūts, tiekoties un kļūstot stiprākām, gudrākām, skaistākām.
