Bauskas slimnīca plāno īstenot attīstības projektus vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā

Gatavojoties 2025. gadā gaidāmajai 190 gadu jubilejai, Bauskas slimnīca ir izvirzījusi ambiciozus mērķus un uzsākusi vērienīgus uzlabojumus. SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekle Margarita Epermane atzīmē, ka nodoms ir sagaidīt šo apaļo jubileju modernizētā veidolā, nodrošinot pacientiem pieejamus, kvalitatīvus un daudzveidīgus veselības aprūpes pakalpojumus. Lai to sasniegtu, slimnīca koncentrējas uz trīs galvenajām prioritātēm: personāla piesaisti, pacientu un darbinieku labbūtību un infrastruktūras attīstību.

SIA «Bauskas slimnīca» apgrozījums 2023. gadā sasniedza 4 382 350 eiro, kas ir par 4,44% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lielāko daļu ieņēmumu veidoja maksas medicīnas pakalpojumi, kuru pieaugums pērn bija 19,07% apmērā, kā arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) finansētie pakalpojumi, kas pieauga par 3,03%, liecina publiskotais uzņēmuma gada pārskats.

Neskatoties uz lielākiem ieņēmumiem, slimnīcas peļņa ir samazinājusies par aptuveni 72,88% līdz 131 032 eiro (2022. gadā peļņa bija 483 219 eiro). Tas galvenokārt saistīts ar pieaugušajām izmaksām un papildu ieguldījumiem infrastruktūras uzlabošanā. (Gada pārskatā ir norādīts, ka ir palielinājušies ieguldījumi slimnīcas infrastruktūras uzlabošanā un iekārtošanā, nodrošinot pacientiem un darbiniekiem atbilstošus darba apstākļus, kā arī veidojot slimnīcu kā ģimenēm draudzīgu darba vietu, tostarp, izveidojot bērnu stūrīšus, un veicinot un veidojot patīkamu darba vidi.)

Jāmin, ka pērn krietni augušas administrācijas izmaksas – 336 667 eiro, kas ir par 84 848 eiro jeb 33,69% lielākas nekā 2022. gadā. Uzņēmumā skaidro, ka izmaksas ir palielinājušās, ņemot vērā personāla funkciju izvērtēšanu un attiecīgo darba uzdevumu kvalitātes uzlabošanu un nepieciešamību veidot uzņēmuma ilgtermiņa attīstību. Šogad paredzama uzņēmuma struktūras pārvērtēšana, funkciju izvērtēšana, ņemot vērā efektīvas pārvaldības principu, profesionalitātes un ilgtermiņa attīstības prizmu. Slimnīcai nav īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumu, bet kontā ir prāvi uzkrājumi – vairāk nekā trīs miljoni eiro.

M. Epermane atzīmē, ka pašlaik tiek maksimāli strādāts, lai varētu paaugstināt slimnīcas līmeni (pašlaik Bauskas slimnīca ir pirmā līmeņa slimnīca – red. piez.). Skatāmies mazlietiņ uz augšu. Kāpēc gan ne?» paziņo M. Epermane.

Lai pietuvotos izvirzītajiem mērķiem, pagājušajā gadā sākti slimnīcas rekonstrukcijas darbi. Pamatojoties uz iepirkumu – atklāta konkursa rezultātā noslēgto vispārīgo vienošanos par atjaunošanas pārbūves un remonta darbiem – SIA «Bauskas slimnīca» 2023. gada 25. oktobrī vienojās ar četriem būvuzņēmējiem, par iespējamiem tālākiem būvdarbiem slimnīcā pēc nepieciešamības. Starp šiem četriem būvniekiem pērnā gada novembrī veikta cenu aptauja par pagaidu dienas stacionāra un operāciju zāles telpu remontu un atjaunošanu. Viszemāko cenu piedāvāja SIA «LVS Building».

M. Epermane apliecināja, ka telpu atjaunošanas darbi veikti atbilstoši līgumam – laikā no 2023. gada decembra līdz 2024. gada februārim. Izveidotas divas palātas ar sešām gultasvietām (vienu paredzot sievietēm, bet otru vīriešiem), labierīcības (pieejamas arī pacientiem ar kustību traucējumiem), ārsta kabinets, pacientu apskates kabinets, pacientu un darbinieku ģērbtuves, operāciju zāle un endoskopiju zāle. Tāpat ierīkota arī aprūpes nodaļas darbinieku ģērbtuve, īstenota lampu nomaiņa pret energoefektīvām, nakts apgaismojuma un palīdzības izsaukšanas pogas (ziņošanai māsu postenī) ierīkošana un pilnībā jauna māsu posteņa izveide.

Iepriekš stacionāra otrā stāva labajā spārnā atradās ginekoloģijas un dzemdību nodaļa, kura tika slēgta 2009. gadā un šo laiku ilgstoši netika izmantota, bet tagad te iekārtots pagaidu dienas stacionārs. M. Epermane norādīja, ka pamatā veikts kosmētiskais remonts. Grīdas klājums netika mainīts, jo nevarēja paredzēt, kas atklāsies, kad iepriekšējo segumu demontēs. Remonts veikts pakārtoti, domājot par attīstību, jo nākotnē te iecerēts izvietot paliatīvo/aprūpes nodaļu (paliatīvo aprūpi plānots attīstīt kā jaunu profilu, jo pašlaik tā nav).

«Ja kaut ko pārveidojam, tad tas ir ar domu, lai varētu izmantot arī turpmāk, lai nav tā, ka pēc gada švīkājam ciet un taisām par jaunu. Turpinot pārbūvi, izkārtojums nemainīsies, remontēsim pārējās palātas, viena palāta pārtaps par rekreācijas telpu, kur pacients, ja viņš var staigāt vai ratiņkrēslā spējīgs kustēties, dodas uz šo vietu, kur varēs paēst brokastis, pusdienas, vakariņas, atpūsties, palasīt grāmatu, komunicēt ar citiem pacientiem. Tas ir domāts, lai pacienti neiesēdētos palātās, jo tad viņi ātrāk var atveseļoties, viņiem parādās dzīvesprieks. Atsevišķā telpā esam iecerējuši ierīkot fizioterapijas zāli, jo pašlaik fizioterapeits pacientus apmeklē palātās, bet tie, kuri paši būs spējīgi, varēs doties uz zāli,» ieceres atklāj M. Epermane. Remontdarbiem pērn atvēlēti 90 068 eiro. Savukārt poliklīnikas ēkas un stacionāra ēkas energoaudita, tehniskās apsekošanas un telpu plānojuma tehniskā projekta izstrādes izdevumi bijuši 19 086 eiro.

Pagaidu dienas stacionāra izveidošana bija nepieciešama, lai varētu ķerties pie iecerēto attīstības projektu īstenošanas. Proti, ieguldījumi paredzēti slimnīcas atjaunošanai un rekonstrukcijai vairākos etapos, kas ietver dienas stacionāra ar operāciju bloku izveidošanu un uzņemšanas nodaļas paplašināšanu, aprūpes nodaļas atjaunošanu un terapijas nodaļas paliatīvās aprūpes nodaļas izveidošanu. Vienlaikus paredzēta arī rehabilitācijas nodaļas paplašināšana. Tāpat iecerēts nodrošināt arī darbiniekiem atbilstošas telpas. Tādejādi tiks izmantota visa slimnīcas ēka un tajā esošās telpas.

«Primāri tagad veidojam projektus, lai varam veikt rekonstrukciju un atjaunošanu. Sāksim ar uzņemšanas nodaļu,» laikrakstam izklāsta M. Epermane un pavēsta, ka tā atradīsies tur, kur tagad ir virtuve. Esošā piebraucamā daļa stacionāram ir ļoti neergonomiska Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, te plānots izveidot pandusu, kur auto var uzbraukt, kā tas ir lielajās slimnīcās. Virs uzņemšanas nodaļas atradīsies dienas stacionārs ar operāciju bloku. «Kāpēc dienas stacionārs? Tā ir iespēja Bauskas slimnīcai attīstīties, piesaistīt jaunos ārstus, nodrošināt maksimāli daudz veselības aprūpes pakalpojumu gan Bauskas novada, gan apkārtējo novadu iedzīvotājiem. Bauskas slimnīca virzās uz to, lai būtu vadošā ārstniecības iestāde Zemgales reģionā. Pašlaik runāju nevis par slimnīcu, bet ārstniecības iestādi. Ir gan teiciens «Cilvēks plāno, Dievs dara», tālab visas mūsu ieceres negribētu publiski izpaust, citiem var likties pārāk sapņaini,» tā M. Epermane.

Pašlaik gan ir absolūti nepietiekams finansējums valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai dienas stacionārā, tostarp neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšanai, vispārējiem ķirurģiskajiem, traumatoloģiskajiem pakalpojumiem, kas būtu nepieciešami tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai.
Slimnīca, ieguldot un attīstot dienas stacionāru, nesaņemot iespējas sniegt minētos pakalpojumus kā valsts apmaksātos (kas atbilstu iedzīvotāju vajadzībām), plāno nodrošināt šos pakalpojumus pacientiem par maksu. Tas kopumā būs ātrāk (bez rindām), kā arī pacientam nebūs jātērē laiks un finanses ceļā uz citu pilsētu un atpakaļ. Tāpat daudziem darbojas apdrošināšanas polises, kas segtu izmaksas.
Tagad Bauskas slimnīcas pagaidu dienas stacionārā ir pieejami šādi plānveida ķirurģiskie pakalpojumi (operācijas): vēdera dobuma ķirurģija, proktoloģija, fleboloģija, perifēro nervu operācijas, labdabīgas lipomatzu audzēju operācijas. Operācijas veic flebologs Dr. Med. Ints Bruņenieks, neiroķirurgs Renārs Putniņš, proktologs Guntis Ancāns, ķirurgs dr. Armands Pilickis.

«Medicīna attīstās, un arvien vairāk mazinvazīvas operācijas tiek veiktas dienas stacionārā. Domāju, ka nākotnē izdosies arī traumatoloģiskās operācijas te īstenot, piemēram, laparoskopiskās pleca, ceļgala, meniska un citas operācijas. Meklējam arī, lai mums būtu operējošs ginekologs, lai būtu pieejamas arī ginekoloģiskās operācijas. Laparoskopisko operāciju īstenošanai mums nepieciešams iegādāties laparoskopisko operāciju darba torni ar instrumentu komplektiem,» stāsta M. Epermane.

Pārmaiņas gaidāmas arī poliklīnikas spārnā. Te paredzēta lielāka reģistratūra, kas būs pieejama arī pacientiem ar kustību traucējumiem. «Poliklīnikā mums paliek jau par šauru medicīnas pakalpojumu sniegšanai. Tas nozīmē, ka administrācija «jāizceļ ārā»,» teic M. Epermane. Viņa norāda, ka trešo stāvu iecerēts atvēlēt ģimenes ārstiem. Savukārt administrāciju plānots pārcelt uz Dārza ielas 12a ēkas telpām, kur iepriekš atradās Zemgales mutes veselības centrs

«Tās izmantosim, izveidojot aktivitātēs balstītu biroju ar mērķi, lai cilvēki savstarpēji komunicē. Nebūs konkrētu kabinetu, ja paredzēta sapulce, varēs izmantot sapulču zonu, ja jāstrādā tikai ar dokumentiem, varēs doties uz dokumentu zonu, tāpat būs vieta, kur piedalīties attālinātās konferencēs. Jaunajā birojā iekārtos stūrīti bērniem, lai kolēģi, kuriem kādu iemeslu dēļ mazo nav kur atstāt, savu atvasi var paņemt līdzi uz darbu. Vēlamies, lai cilvēkam ir patīkami strādāt, pērn tikām atzīta kā ģimenei draudzīgākā darba vieta,» akcentē M. Epermane.

M. Epermane neslēpj, ka nāksies ķerties klāt uzņēmuma uzkrājumiem, bet tie būs tikai kā viens no finanšu avotiem. «Siltināšanai meklēsim citas iespējas, pieteiksimies energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem, lai varētu izmantot ārējo finanšu avotu. Nākamajā plānošanas periodā no valsts mums iezīmēti 432 tūkstoši eiro, kurus novirzīsim uzņemšanas nodaļai. Visticamāk no uzkrājumu daļas tiks finansēta dienas stacionāra izveide, jo pašlaik tam ir niecīgs valsts kvotu skaits. Jāsaprot, ka naudai jau zūd arī vērtība, inflācija dara savu, un labāk uzkrājumus investēt attīstībā. Īsti pamatojuma neieguldīt nav, jo tad slimnīca paliks turpat, kur bijusi. Pēdējais laiks kaut ko darīt, lai nebūtu pavisam slikti,» rezumē M. Epermane.

FAKTI

Plānotās izmaksas
Stacionāra un poliklīnikas ēku energoefektivitātes pasākumiem plānotās izmaksas ir 454 000 eiro, dienas stacionāra izveidošanai – 419 800 eiro, ambulatoro pakalpojumu attīstībai (poliklīnikas ēkas funkcionalitātes uzlabošanai, pakalpojumu grupēšanai un pacientu ceļu ieviešanai) – 500 000 eiro, stacionāra pakalpojuma attīstībai (paliatīvās aprūpes nodaļas infrastruktūras izveidošanai un uzlabošanai) – 455 900 eiro, rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai – 98 800 eiro, vides pieejamībai un navigācijai – 144 400 eiro, medicīnisko ierīču un mēbeļu iegādei – 484 800 eiro (visas summas norādītas ar PVN).
Kopējās investīcijas plānotas 2 482 700 eiro apmērā.

UZZIŅAI

Medicīnas iestādē pagājušā gada beigās strādāja 172 darbinieki, ārstu vidējais vecums ir 51,62 gadi, vidējā medicīniskā personāla – 50,06 gadi, bet pārējo strādājošo – 49,45 gadi.

Pagājušajā gadā darbu uzsāka 59, bet ar slimnīcu darba attiecības izbeidza 19 darbinieki.
Ārstniecības komandai pērn piesaistīti: ķirurgs proktologs Guntis Ancāns, nefrologs un USG ārsts Georgijs Moisejevs, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Maija Lāce, uztura speciāliste Anna Piskurjova, masiere Kristīne Dunike, ergoterapeite Jana Karnīte, radiologs Dāvis Sosārs, anesteziologs, reanimatologs Roberts Leibuss, neiroķirurgs Renārs Putniņš, ginekoloģe Beāte Sārta, otolaringoloģe Ingrīda Pakalna, logopēde Selga Zubankova, podoloģe Agnese Bērziņa, kapelāne Dace Van Damme, vecmāte Ilze Pūķe, ārstu internistu uzņemšanas nodaļā Zane Mētra un Margarita Pavloviča, bērnu neiroloģe Arita Elizabete Rakšte, klīniskā psiholoģe Ilona Skuja, mākslas terapeite Alīna Anna Pitkeviča, medicīnas iekārtu inženiere Jekaterina Tihamirova, mākslas terapeite Aija Tiltiņa, psihiatre, bērnu psihiatre Karīna Konstantinova, klīniskā psiholoģe Ilona Skuja un lietišķās uzvedības analīzes speciālistes Agnese Čakša un Gianeja Zaļkalne.

Uzņēmums ir noslēdzis līgumus ar šādu specialitāšu rezidentiem: radiologs-diagnosts, ginekologs, kardiologs, otolaringologs, dermatologs-venerologs un psihoterapeits. Plānots, ka rezidenti pēc rezidentūras pabeigšanas uzsāks darba gaitas Bauskas slimnīcā un papildinās speciālistu komandu, paplašinot veselības aprūpes pakalpojumu klāstu.
Papildus noslēgts sadarbības līgums ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), lai nodrošinātu Medicīnas fakultātes studentiem prakses iespējas Bauskas slimnīcā. Sadarbībā ar RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžu pagājušā gada septembrī darba vidē apmācības uzsāka teju 30 topošie ārstu palīgi un 20 māsu palīgi.

Bauskas slimnīcas stacionārā ir  40 gultas, tas pašlaik nodrošina terapijas un aprūpes medicīniskos profilus, bet kā papildu profilu – hronisko pacientu aprūpi.

Lai iedzīvotājiem nodrošinātu ērtāku pakalpojumu saņemšanu, veikti vairāki uzlabojumi: apmeklētājiem ir nodrošināta iespēja pieteikt konkrētu apmeklējuma laiku tādiem pakalpojumiem kā RTG, EKG un laboratorijas izmeklējumi; laboratorija darba dienās strādā jau no pulksten 6.30 (pagarināts darba laiks); apmeklētājiem ir iespēja iestāties reģistratūras vai laboratorijas rindā attālināti ar viedtālruņa palīdzību (izmantojot aplikāciju «Leyline»).

2023. gada augustā uzņēmums saņēma statusu «Ģimenei draudzīga darbavieta».