Labas idejas un vērtīgas atziņas nav jāmeklē citās valstīs un kontinentos. Viņnedēļ par to pārliecinājos, kārtējo reizi aizbraukusi uz Talsiem.
Labas idejas un vērtīgas atziņas nav jāmeklē citās valstīs un kontinentos. Viņnedēļ par to pārliecinājos, kārtējo reizi aizbraukusi uz Talsiem. Sēdēju āra kafejnīcā, un man šķita, ka pilsētas galvenajā, Lielā ielā kaut kas ir mainījies. Sāku pētīt dzīvojamo namu fasādes un ieraudzīju pārvērtību cēloni – pievilcīgas, vienotā stilā darinātas koka redelīšu kastes ar bagātīgiem ziedu stādījumiem ielas kolorītam pieskaņotos toņos. Šis fakts uzmanību piesaistīja arī tādēļ, ka uzzināju vasaras dekora tapšanas vēsturi.
Ziedu kastes ir pašvaldības dāvana to ēku saimniekiem, kuri visvairāk rūpējas par pilsētvidi. Tāpat kā daudzviet, arī Talsos ik gadu notiek sakoptāko īpašumu vērtēšana. Sevišķa uzmanība veltīta galvenajai ielai, jo tā ir pilsētas vizītkarte. “Pāris desmiti latu, ko veicināšanas balvā piešķirtu kārtīgāko ēku un pagalmu saimniekiem, nevarētu būt tik labs stimuls kā praktiska dāvana, kas priecē gan namu saimniekus, gan pilsētniekus un tūristus. Pretendentu izvēle ir pārdomāta, dodot priekšroku namu īpašniekiem ar ierobežotu rocību. Ieviešot tādu veicināšanas metodi, pakāpeniski tiks izveidots vienots ielas koptēls,” spriež talseniece, kura par svarīgu dzīves kvalitātes rādītāju uzskata sakoptu pilsētvidi. Kāda cita iedzīvotāja domā, ka pašvaldības iniciatīva apliecina labo gribu iesaistīties reālā darbībā kopīgu mērķu sasniegšanai. Cilvēkus iedvesmo pozitīvi paraugi, nevis skaisti vārdi.
Ziedu kompozīcijas āra kafejnīcās, pie iestāžu, dzīvojamo ēku fasādēm Ziemeļkurzemes mazpilsētā jau sen nav nekāds retums. Nu vairs nav pamata bažām, ka naktī stādi tiks izrauti un kastes apgāztas. “Estētiskai videi piemīt audzinošs faktors. Sākumā arī mums neklājās viegli. Kad viss tika lauzts un postīts, nolaidās rokas un negribējās ticēt, ka pūles tiks atalgotas ar pozitīvu attieksmi,” atklāj kādas kafejnīcas darbinieks.
Nesteidzīgiem gājējiem noteikti vajadzētu iegriezties krāšņajos pagalmiņos, ko pašu priekam un labsajūtai izveidojuši gan privāto namu saimnieki, gan vairākas iestādes. Dīvaini, bet daudzi talsenieki savu pilsētu nebūt neuzskata par sakoptības etalonu. Tad es klusībā spriežu, ka viņiem derētu neliela pastaiga pa Rīgas ielu Bauskā, gar automašīnām pārpilno Kalna ielu, vakarīga pasēdēšana Rātslaukumā vai Saules dārzā. Tomēr piespiežu sevi aicinājumu neizteikt vārdos. Lai nu kā, bet lokālpatriotisma drumslas un cerība uz Bauskas pilsētvides “gaišāku nākotni” manī vēl ir saglabājušās.
