Uldis Varnevičs
Ar aizvien piepildītāku vēsturisko aktivitāšu programmu Bauskā turpina ciemoties smagās mūzikas festivāls «Zobens un Lemess». Reizē ar dažāda veida metāla mūziku festivālā aizvien lielāks fokuss ir uz baltu seno kultūru un mūsdienu etnisko mūziku.
Festviāls Bauskā notika 7. un 8. jūnijā. Bauskas pilskalna estrāde gan bija aizņemta vēl arī 9. jūnijā, kad festivāla dalībnieki pēc piepildītas nakts visas dienas garumā devās mājās.
Kā ierasts, skatītāju priecēja daudz grupas, tai skaitā virkne no ārzemēm – no Šveices, Islandes, Nīderlandes, Zviedrijas, Turcijas, kā arī no kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas.
Pirmā grupa, kas piektdienas vakarā festivālu nopietni ievadīja, bija sieviešu melnā metāla grupa no Nīderlandes «Asagraum». Grupa ir starptautiski labi pazīstama un brauc uz ļoti dažādiem festivāliem ne tikai Eiropā, bet arī uz citiem kontinentiem. Pēc skaļās Islandes «Skalmöld» nāca nopietnie pagānmetāla izpildītāji no Igaunijas «Metsatöll», kas šogad svin 25 gadu jubileju. Atšķirībā no citām grupām, igauņi izdzied savus gabalus gana saprotamā valodā. Tiesa – saprotamā igauniski.
Otro dienu jau pusdienlaikā sāka ievadīt grupas no Latvijas un Lietuvas, tai skaitā folkloras un eksperimentālās arheoloģijas grupa «Trejasmens». Pirmie ārzemju viesi bija Turcijas grupa «Moribund Oblivion». «Latvijas metālistu atbalsts bija lielisks. «Zobens un Lemess» ir lielisks festivāls un mums tas šķiet ļoti nozīmīgs Latvijai. Tas nav tikai metāla festivāls, tas ir festivāls, ko vērts izbaudīt arī ar kultūras jomas vērtīgajiem pasākumiem. Pateicamies visai organizācijas komandai,» tā savas sajūtas pauž izpildītāji no Turcijas.
Turpinājumā uzstājās Zviedrijas grupa «Thyrfing», kas pārsteidza skatītājus ar saviem tēliem. Tālāko ārzemju viesu sēriju ar iespaidīgu šovu noslēdza Šveices grupa «Samael», bet pusnaktī un naktī sanākušos izklaidēja Lietuvas «Ūkanose» un Latvijas «Zintnieks». Jāatzīmē, ka vienā no pārtraukumiem senajā ciemā uz improvizētas skatuves uzstājās instrumentālists Kārlis Rudra, kas arī raisīja lielu skatītāju uzmanību.
Par festivāla lielāko pārsteigumu šoreiz kļuva dažādie uguns rituāli. Ar katru gadu aizvien lielāks un plašāks ir senais ciems, kas šogad pārsteidza ne tikai ar ierastajām, bet ne mazāk interesantajām rekonstruktoru klubu aktivitātēm un seno izstrādājumu reprodukciju piedāvājumiem, bet arī ar jaunām aktivitātēm. Seno ciemu šogad atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonda «Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programma 2024», kas arī palīdzēja piedāvāt vairāk interesantu aktivitāšu. Dalībniekiem bija iespēja pašiem izgatavot sev kādu rotu – aproci vai dzintara rotas. Aizvien lielāka popularitāte ir stāstījumu telti, kurā šoreiz notika četras lekcijas.
Reklāma