Īslīces pagasta mājas «Ciemiņi», kur dzīvo Mežezeru ģimene, atrodas pierobežas zonā. 3. augusta pēcpusdienā tajās ienāca neparasts ciemiņš.
Īslīces pagasta mājas “Ciemiņi”, kur dzīvo Mežezeru ģimene, atrodas pierobežas zonā. 3. augusta pēcpusdienā tajās ienāca neparasts ciemiņš.
Francūzis Žaks Kloto kopā ar ēzelīti Ferdinandu, kurš ir arī nastu nesējs, 15 gadu apceļo Eiropas valstis.
Tam francūzis velta divus mēnešus gadā, redzēto fiksē pierakstos un apkopo grāmatās, ko pats arī izdod.
Mežezeru ģimene pret ciemiņiem bija viesmīlīga. Žaku Kloto sastapām pie pirtiņas, kur viņš iekārtojās atpūtai un bija pateicīgs par pienu un vakariņām. 4. augusta rītā viņš devās tālāk uz Pilsrundāli, Viesturu pagastu, Staļģeni, Garozu. Rīgas tuvumā viņš cer apmesties kādā zemnieku saimniecībā, kur varētu atstāt ēzeli, lai pats dotos apskatīt Rīgu. Tik daudz par šo skaisto pilsētu ir dzirdēts!
“Par šo Eiropas daļu Francijā zina ļoti maz, uzskata – Baltija ir viena valsts, daudzi vispār nezina, ka tāda eksistē. Maršrutu rūpīgi plānoju, meklēju kartes, kurās ir mazie lauku ceļi, jo uz ātrgaitas maģistrālēm gājējam un vēl ar ēzeli nav ko darīt. Arī lielās pilsētas mani maz interesē. Pats dzīvoju mazā pilsētā Tulūzas tuvumā. Ceļojumu sāku jūnijā, no Francijas ejot uz Vāciju, Poliju, Lietuvu, Latviju. No Ventspils ar prāmi 9. augustā ceru tikt līdz Rostokai, pēc tam jau būs vienkāršāk, jo Vācijā palika mana mašīna, ar ko atgriezīsimies mājās.”
Ceļotājs stāsta, ka viņš iet cauri apdzīvotām vietām, iegriežas zemnieku sētās, iepērkas vietējos veikalos, dažreiz pusdieno kādā restorānā.
“Skatos, kā cilvēki dzīvo, iepazīstos, runājos, vēroju. Lielākoties visur ļaudis ir vienkārši, sirsnīgi, dalās ar mani tajā, kas viņiem ir. Tikko to izbaudījām, divas nedēļas iedami cauri Lietuvai. Parasti man vajag tikai vietu, kur uzcelt telti un aku, lai ir ūdens, kur nomazgāties un padzerties. Ferdinands ganības atrod visur, un viņam vajadzīgā sausā barība ar vitamīniem man ir līdzi,” tā Žaks Kloto.
Francūzis stāsta, ka septiņu gadu vecumā viņa rokās nonākusi pirms Otrā pasaules kara izdota Eiropas karte. Tajā iezīmētās Baltijas valstis šķitušas tik mazas. Radies vilinājums tās redzēt, taču, kad 80. gados Žaks gribējis to izdarīt, viņš uzzinājis, ka Latvija, Lietuva, Igaunija ir Krievijas sastāvā un tādi ceļotāji kā viņš nav vēlami. “Vairs neesmu tik jauns, man ir 56 gadi, izaudzināta meita un dēls, man ir trīs mazbērni. Priecājos, ka beidzot esmu ticis līdz savam bērnības sapnim – Baltijai. Igaunijas apskatīšana man gan vēl jāatliek uz kādu citu gadu, jo laiks atgriezties mājās.”
Žaks atzīst, ka visvairāk viņu valdzina redzētās ainavas, plašie lauki, pļavas, mājas atrodas atstatu. Tas esot pilnīgs pretstats Francijai, kur zeme ir ļoti dārga, tāpēc māja pie mājas, dārziņi mazi, un katrs zemes gabaliņš apstrādāts.
Uz jautājumu, vai ir fiksēts noietais attālums, Žaks atbild smaidot: “Nevaicājiet par kilometriem, vaicājiet par laimi, par brīvības izjūtu. Arī pulksteņa man nav, dienas sākumu un beigas parāda saule. Turklāt pie jums vasarā ir brīnišķīgas, gaišas naktis.”
Par franču ceļotāja un rakstnieka Žaka Kloto ceļojumu var uzzināt arī interneta mājaslapā .
