Redakcija saņēmusi baušķenieku Jakušenoku vēstuli.
Redakcija saņēmusi baušķenieku Jakušenoku vēstuli. Viņi raksta: “Mūsu mājas sargam un mīlulim rotveilera sugas labi koptam sunim Rokijam 7. jūlijā būtu palikuši tikai pieci gadi, bet viņa vairs nav. Kaut arī pagājis vairāk par diviem mēnešiem kopš šī drausmīgā notikuma, vēl joprojām nespējam aizmirst suņa ciešanas. Uzskatām, ka klusēt nevar. Lai arī citi zina un ir piesardzīgāki, izraugoties saviem mīluļiem vetārstu. Nevaram sev piedot, ka tajā dienā jutāmies kā apmāti un nekonsultējāmies ar citiem speciālistiem. Uzticējāmies veterinārajai ārstei Mārītei Škaparei, kas bija Rokijam veikusi visas vakcinācijas.” Šīs rindiņas ir tikai īss izraksts no vēstules.
Kautrējas lūgt padomu
“Bauskas Dzīve” ar viņiem tikās pāris reižu, un sarunās Rokija īpašnieku sāpes kļuva saprotamas. Pirms šī suņa viņiem bijis mājas sargs, kurš nodzīvojis 14 gadu un vecuma dēļ iemidzināts. Saimniekam smeldz sirds, atceroties, kā viņš nosargājis Rokiju, kad tam uzbrucis cits suns. Tādēļ īpaši skumdinot, ka speciāliste neesot spējusi novērtēt situāciju un mājas sargs lielās mokās zaudējis dzīvību.
M. Škapare “Bauskas Dzīvei” skaidroja, ka, viņasprāt, izdarīts viss, kas tajā brīdī bijis nepieciešams. Saimnieki savukārt domā, ka vetārstei vajadzējis sagatavot dzīvnieku, lai varētu suni pārvietot un vest uz klīniku. Viņi paši gan tajā brīdī neesot šādu prasību izvirzījuši, kaut arī saimniecei bijusi nelaba nojauta, vai Rokijs atlabs. Tā kā bijusi svētdiena, kad svinēti Vasarsvētki, Jakušenoki kautrējušies traucēt citus speciālistus un lūgt viņiem padomu.
Atbildība tomēr jādala
“Bauskas Dzīve” apmeklēja Veterinārmedicīnas izglītības centra mazo dzīvnieku klīniku Jelgavā, tikās ar speciālistiem, iepazīstināja viņus ar redakcijai rakstīto vēstuli un lūdza komentāru. Agris Ilgažs, kurš specializējas stomatoloģijā un ķirurģijā, secina: “Manuprāt, atbildība par dzīvnieku jādala uz pusēm īpašniekam ar ārstu. Jau 16 gadu strādāju veterinārijā, sastopos ar klientiem, kuri ļoti mīl dzīvniekus un vienkārši tos mīl. Pirmajiem nevajadzētu kautrēties un darīt visu, kad mīlulis ir sasirdzis. Zinu arī to, ka kritiskās situācijās pat speciālistiem, ārstējot savus vai radinieku dzīvniekus, ir brīži, kad šķiet – neko nevar. Tādēļ saprotams Rokija saimnieku samulsums un sāpes.
Jā, viņiem ir smagi, taču dzīve turpinās. Diemžēl izbēgt no tā, ka var kaut kas notikt, arī nav iespējams. Lai cik sāpīgi būtu, dzīvnieka īpašniekiem nevajadzētu sevi dedzināt ar pašpārmetumiem un atmiņām.”
Veterinārmedicīnas izglītības centra direktors Ivars Lūsis raksturo plašās iespējas, kādas ir Jelgavā, ieskaitot klīnisko laboratoriju, rentgenu, ultrasonogrāfiju. Paredzams, ka septembrī varēs sākt izmantot dzīvnieku izmeklēšanas digitālo iekārtu.
Brauc uz Jelgavu
Mazo dzīvnieku klīnikas reģistratore Saulcerīte Lasenberga ievērojusi, ka no Bauskas rajona uz Jelgavu regulāri ved ārstēt slimus dzīvniekus, aptuveni desmit suņu vai kaķu nedēļā.
Arī iecavniece Velta Vizule izmantojusi mazo dzīvnieku klīnikas pakalpojumus. “Bauskas Dzīvei” viņa izklāstīja nedienas ar nu jau zaudēto vilku sugas suņu meiteni: “Pamanīju piena dziedzerī zirnim līdzīgu veidojumu. Sagadījās, ka paziņu suņiem novēloti atklāja audzēju un tos nevarēja glābt. Vedu vilcenīti uz Jelgavu, pēc operācijas viņa nodzīvoja vēl divus gadus. Tad atkal audzējs parādījās, bija arī citas problēmas. Pēc pašas piedzīvotā un vērojumiem, varu teikt, ka dzīvnieka īpašniekam jāizšķiras, kā rīkoties. Man ir veicies ar veterinārajiem ārstiem tepat Iecavā un arī Jelgavā, kur vilcenīti veiksmīgi operēja.”
Izvēles iespējas
Rokija saimniece bilst, ka viss apkārtējais smeldzīgi atgādinot par rotveileru. Rokija dusas vietu dārzā nevilšus jāapmeklējot vairākas reizes dienā. Nezinot, kad varēšot saņemties un iegādāties jaunu sunīti, jo sāpes un bailes esot sarežģīti pārvarēt. Viņa arī vēlas, lai tādās situācijās, kāda pārdzīvota, citi rīkotos apņēmīgāk.
Bauskā nesen darbu sākusi SIA “Bauskas veterinārais centrs” mazo dzīvnieku klīnika. SIA “Cortex” veterinārajā ambulancē Bauskā praktizē divas speciālistes. Iepriekš minētajā Jelgavas iestādē arī brīvdienās var sazināties ar dežurējošo ārstu. Padomu sniedz arī veterinārie ārsti, kas praktizē Bauskas rajonā. Izvēle jāizdara katram pašam.
