Valdība vakar, 8. augustā, lēma par prasības iesniegšanu Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā, lai panāktu daļēju Eiropas Savienības regulas atcelšanu saistībā ar cukura rūpniecības restrukturizāciju.
Valdība vakar, 8. augustā, lēma par prasības iesniegšanu Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā, lai panāktu daļēju Eiropas Savienības (ES) regulas atcelšanu saistībā ar cukura rūpniecības restrukturizāciju. Termiņš, līdz kuram jāiesniedz prasības pieteikums tiesā pret Eiropas Komisiju (EK), ir 30. augusts.
Latvija nav apmierināta ar šī gada 27. jūnijā pieņemto regulu, kurā noteikts, ka cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalsts tiks piešķirts ar nosacījumu, ka par katru tā daļas maksājumu uzņēmējam ir pienākums iesniegt saistību nodrošinājumu 120 procentu apjomā no attiecīgās restrukturizācijas atbalsta daļas summas.
Šāda prasība praksē ievērojami ierobežos Latvijas cukura ražošanas uzņēmumu iespējas izmantot regulā noteiktās tiesības uz restrukturizācijas atbalstu.
Latvija uzskata, ka EK pārkāpj tai uzticēto pilnvaru apjomu, jo tā nav bijusi pilnvarota ieviest papildu prasību restrukturizācijas atbalsta piešķiršanai. ES Padome bija definējusi konkrētus kritērijus, kas jāizpilda, lai pieteiktos restrukturizācijas atbalstam, kā arī lai tiktu pieņemts lēmums par restrukturizācijas atbalsta piešķiršanu.
Latvija uzskata, ka prasība par saistību nodrošinājumu 120 procentu apjomā pārkāpj samērīguma principu. Nepieciešamā saistību nodrošinājuma apjoms vairākas reizes pārsniedzot a/s “Jelgavas cukurfabrika” un a/s “Liepājas cukurfabrika” kopējo vērtību, tā šiem uzņēmumiem nebūtu iespējams nodrošināt garantijas ķīlu skaidras naudas vai hipotēkas veidā.
Latvija arī norāda, ka izvirzītā prasība par saistību nodrošinājumu nav nepieciešama regulā izvirzītā mērķa sasniegšanai, jo EK varējusi izvēlēties tādu rīcību, kāda radītu mazāk negatīvu seku.
Pašreizējā cukura tirgus situācija un reforma nopietni apdraud rūpniecības nozares pastāvēšanu Latvijā, jo pagaidu restrukturizācijas maksājumi, kurus uzņēmumiem pienākums maksāt par katru piešķirto kvotas tonnu, esot nesamērīgi lieli un pārsniedzot Latvijas cukurfabriku peļņu vairākkārt. Līdz ar to, turpinot darboties cukura nozarē, uzņēmumi visdrīzāk strādātu vienīgi ar zaudējumiem.
Ņemot vērā lielos pagaidu restrukturizācijas maksājumus, kā arī praksē neizpildāmo prasību iemaksāt 120 procentu saistību nodrošinājumu, ja uzņēmums vēlas saņemt restrukturizācijas atbalstu, alternatīva Latvijas uzņēmumiem ir sākt likvidāciju bez iespējas saņemt restrukturizācijas atbalstu, norādīts Tieslietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā.
Šādā gadījumā ciestu cukurbiešu audzētāji un iekārtu piegādātāji, kuriem netiktu kompensēti zaudējumi, kas radušies cukurfabriku slēgšanas dēļ. Šāda likvidācija būtu pretrunā ar vēl vienu no Eiropas Kopienas cukura rūpniecības restrukturizācijas pamatprincipiem, kas orientēts uz lauksaimnieku un iekārtu piegādātāju interešu aizsargāšanu.
