Latvijas bibliotekāru starptautiskā 10. novadpētniecības konference ar mērķi veicināt bibliotēku, muzeju un arhīvu sadarbību aizvakar un vakar, 9. un 10. augustā, notika Bauskā.
Latvijas bibliotekāru starptautiskā 10. novadpētniecības konference ar mērķi veicināt bibliotēku, muzeju un arhīvu sadarbību aizvakar un vakar, 9. un 10. augustā, notika Bauskā.
Latvijas Kultūras ministrijas atzinības rakstus par sasniegumiem bibliotēku attīstībā un novadpētniecības resursu veidošanā ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Ābiķis pasniedza rajonu un pagastu bibliotēku sešām vadītājām, viņu vidū – Bauskas Centrālās bibliotēkas (CB) direktore Baiba Tormane un Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze.
Katru gadu apspriedi par vietējās vēstures pētījumiem novados rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Bibliotekāru biedrība sadarbībā ar rajonu publiskām bibliotēkām. Šoreiz konferences organizēšanā iesaistījās Bauskas Centrālā bibliotēka. Sanāksmē piedalījās Bauskas rajona 37 bibliotēku vadītājas, kolēģi no citiem valsts rajoniem, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Anna Mauliņa, Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Ābiķis, Saeimas deputāts novadnieks Jānis Esta, Šilutes (Lietuva) publiskās bibliotēkas pārstāves, Bauskas rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks Rihards Melgailis, muzeju un arhīvu speciālisti.
Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks uzsver: “Novadpētniecība ir ārkārtīgi svarīga bibliotēku darba sastāvdaļa un vietējās vēstures izzināšanas resurss. Ārzemju kolēģu visspilgtākie iespaidi, apmeklējot bibliotēkas ārpus Rīgas, saistās tieši ar novadpētniecības darbu. Visā pasaulē beidzamo sešu septiņu gadu laikā notiek radniecīgu institūciju – bibliotēku, muzeju, arhīvu – tuvināšanās un sadarbības padziļināšana. Šis process ir sakritis ar strauju digitalizācijas ieviešanu, kas arī veicina sadarbību. Abas tendences nosaka novadpētniecības konferences saturu.”
Ziņojumu par novadpētniecības darba organizēšanu, formām un metodēm Bauskas rajona bibliotēkās lasīja pilsētas Centrālās bibliotēkas (CB) direktore Baiba Tormane. Elektronisko novadpētniecības datu bāzi CB sāka veidot 1999. gadā, bet 2001. gadā – novadnieku digitālo enciklopēdiju, kurā pašlaik ir 400 ierakstu. Ikviens interesents var izmantot novadpētniecības resursus, apmeklējot CB interneta mājaslapu.
Pagastu bibliotēku aktivitāti lokālās vēstures izpētē veicināja CB rīkotie konkursi par labāko novadpētniecības darbu. Joprojām avangardā atrodas Bārbeles pagasta bibliotēka, kurā ar Kultūrkapitālfonda atbalstu izveidota 20. gadsimta pagasta digitālā vēstures grāmata. Pašlaik tai ir pieci sējumi. Konferencē bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze prezentēja vienu digitālo albumu.
Katra bibliotēka akcentē kādu novada izpētes svarīgu aspektu. Iecavas novada Ziemeļu bibliotēkā tiek pierakstīti iedzīvotāju atmiņu stāsti, apkopoti seni māju nosaukumi. Vecumnieku pagasta Umpārtes bibliotēkas prioritāte ir ievērojamu dzimtu izpēte, ko veic sadarbībā ar pašvaldības muzeju. Īslīces pagasta 1. bibliotēka praktizē novadnieku mākslas darbu izstādes, bet Iecavas novada pieaugušo un Bērnu bibliotēka sistemātiski rīko novadnieku atceres un tematiskas pēcpusdienas.
Iesaista sabiedrību
Jaunu tradīciju nodibinājusi Iecavas novada Zorģu bibliotēkas vadītāja Aina Ezergaile, Edvarta Virzas dzimtas mājās “Billītēs” ik gadu organizējot Annas dienu ar sarunām par novada vēsturi un literatūru. Informatīvās stundas skolēniem par dažādiem tematiem rīko CB. Talkas kultūrvēstures objektos un pārgājieni guvuši Skaistkalnes, Bārbeles, Stelpes pagasta iedzīvotāju atsaucību.
Vietējās vēstures izpētē Bauskas rajona bibliotēkas aktīvi iesaista sadarbības partnerus – skolas, muzejus, tūrisma informācijas centrus, arhīvus. Brigita Krauze atzīst, ka cieša sadarbība izveidojusies ar J. Misiņa Akadēmisko bibliotēku, kur tiek meklēti materiāli par dažādiem pagasta vēstures tematiem.
Bauskas CB daudzo sadarbības partneru vidū ir arī Šilutes (Lietuva) publiskā bibliotēka. Laba tradīcija ir speciālistu pieredzes apmaiņas vizītes, diskusijas un vēsturisku objektu apmeklēšana abās valstīs.
Ģenealoģija kļūst populāra
Daudzām Latvijas dienvidu reģiona bibliotēkām jau vēsturiski ir izveidojušies sakari ar radniecīgām iestādēm Lietuvā, secina Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Anna Mauliņa. Komentējot konferences saturu, viņa piemetina: “Aktuāls un ļoti pieprasīts virziens tagad ir ģenealoģija. Arhivāriem darba apjoms ir tik milzīgs, ka grūti tikt galā, tādēļ šajā procesā aizvien nozīmīgāka loma būs bibliotēkām.”
Ar nozares specifiku konferences dalībniekus iepazīstināja Valsts vēstures arhīva ģenerāldirekcijas elektronisko dokumentu un informācijas tehnoloģiju daļas vadītāja Inta Feldmane, Rundāles pils muzeja un Valsts vēstures arhīva vadošā pētniece Valda Kvaskova, kā arī Bauskas 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Cerusa, kura koordinē dzimtu vēstures pētniecības konkursus skolēniem.
Novērtē dzīvās liecības
“Iedzīvotāju atmiņu pieraksti izdaiļo jebkuru pētījumu ikvienā nozarē,” ir pārliecināts viens no mūsu rajona vadošiem pētniekiem Aigars Urtāns, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītājs. Viedokli atbalsta arī Andris Vilks, aicinot novērtēt dzīvo liecību un kontaktu ar cilvēkiem nozīmīgumu, neieslīgstot tikai virtuālajā vidē.
