Kā mums trūkst, to var izdomāt. Tā Zemgales līdzenumā ienākuši māju nosaukumi, kuros ir vārds «kalns», un pat paugurs var tikt šādi pagodināts.
Kā mums trūkst, to var izdomāt. Tā Zemgales līdzenumā ienākuši māju nosaukumi, kuros ir vārds “kalns”, un pat paugurs var tikt šādi pagodināts. Tādas mājvietas mūsu rajonā atrada arī “Bauskas Dzīve”.
Neredzamie zaķi
“Uz mūsu mājām no lielā ceļa jābrauc augšup, vai tad nav kalnup?” vaicā Zaķkalnu māju saimniece Dzintra Zimaiša Jauncodē. Viņa šeit mājo kopš 1984. gada, kad pārcēlusies no daudzdzīvokļu mājas. Agrāko nosaukumu nav gribējies mainīt, stāsta Dzintra. Tas varētu būt cēlies kopsaimniecības laikos. Kad šis ciemats veidojies, apkārt bijuši plaši kāpostlauki. Kur kāposti, tur zaķi. Arī Dzintrai bijuši truši.
“Uzturēt jau nav grūti, bet kā lai nokauj tos pūkainos mīluļus? Kūtī agrāk bija rukši, bet nu vairs ne. Arī no lielā dārza jau divus gadus esmu atteikusies. Cik pie mājas izaug, tik pietiek. Vairāk gribas puķu un zaļuma,” stāsta saimniece, kura 30 gadu strādājusi par zootehniķi.
Viņas bērni – Dace, Liene, Uldis – izauguši. Zaķi tomēr “Zaķkalnus” mēdzot apciemot, bet paliekot neredzami. Ap Lieldienu laiku tie Daces dēliem Kristapam un Dāvim ogu krūmos paslēpj pa kārumam, nosmejas Dzintra.
Kalnainās vietas
Otrpus ceļam, Jauncodē, atrodas “Rožkalni”. Rožu dobes bijušas skaistu skaistās, bet karstajā saulē pārziedējušas, stāsta saimniece Velta Mākulēna. Arī pagājušās ziemas sals tām kaitējis, nobendējot dobi pie mājas sienas. Zied gan vēl citas puķes, un ziedi saimniecei ļoti patīk.
Iecavas novada Rosmē ir mājas “Zoskalni”, bet ar tās saimnieku diemžēl neizdevās sazināties. Šajā novadā ir zemes īpašumi, kuriem doti nosaukumi “Akmeņkalni”, “Apšukalni”, “Augstkalni”, un tās nav vienīgās šejienes “kalnainās” vietas, apgalvo novada zemes ierīcības dienesta lietvede Baiba Leitlante.
Brunavas pagasta Grenctālē pavisam tuvu robežai, Mūsas krastā, stāv “Vimbukalni”. Tur dzīvo Dzintras Kārkliņas ģimene, kas mājas nopirkusi. Dzintra sacīja, ka tās cēluši saimnieki, kuru uzvārds bijis Vimba. Jādomā, ka māja ir no Ulmaņa laikiem. Kad atjaunota kūts, pamanīts, ka vienā no akmeņiem iekalts skaitlis 1929, kas varētu norādīt celtniecības gadu.
“Vimbukalnos” pavasaros ēd arī vimbas, jo Dzintras vīrs un dēls labprāt makšķerē.
