Baušķenieku Zviedru ģimenē šodien svētki. Tētim Jānim, kādreiz populāram soļotājam sporta pedagogam un jaunsargu audzinātājam, aprit 70 gadu. Vēlot jubilāram veselību un dzīvesprieku, dēls Ingemārs apkopojis viņa dzīves gājumu.
Baušķenieku Zviedru ģimenē šodien svētki. Tētim Jānim, kādreiz populāram soļotājam sporta pedagogam un jaunsargu audzinātājam, aprit 70 gadu. Vēlot jubilāram veselību un dzīvesprieku, dēls Ingemārs apkopojis viņa dzīves gājumu.
– Skolotājs Jānis Zviedris dzimis 1936. gada 14. augustā Rīgā. Pēc dažiem gadiem jaunā ģimenīte pārceļas uz dzimtas mājām Talsu rajona Rojupes pagasta “Zviedriem”. Skolas gaitas Jānis sācis Rojupes pamatskolā. Katru rītu un pēcpusdienu veicis piecus kilometrus garus pārgājienus cauri Rojupes mežiem. Izglītības ceļš aizved uz Talsu vidusskolu, kur atklājas Jāņa sportista spējas soļošanā. Viņš kļūst par vairākkārtēju skolas, pēc tam rajona jaunatnes čempionu krosu skrējienos un soļošanā. Likumsakarīgi, ka nākamais solis ir Latvijas Fiziskās kultūras institūts, kuru viņš beidz ar izcilību 1959. gadā.
Institūtā viņš daudz trenējas, apgūst soļošanas tehniku pasniedzēja Viļa Blumberga vadībā, izkopj savu stilu, ko augsti novērtē soļošanas speciālisti. Astoņas reizes izcīnītais Latvijas čempiona tituls, 3. vieta toreizējās Padomju Savienības arodbiedrību spartakiādē 50 kilometru soļošanā paver ceļu uz Padomju Savienības izlasi. Tās sastāvā viņš mēnesi viesojas Ķīnā, izcīnot pirmās vietas 20 kilometru soļošanā, kā arī Zviedrijā, iegūstot otro vietu 20 kilometru distancē. Drīz pēc šīm uzvarām viņš saņem “PSRS sporta meistara” nosaukumu, pēc diviem gadiem – “Starptautiskās klases sporta meistara” titulu.
Tuvojoties Mehiko Olimpiskajām spēlēm, Jāni iekļauj soļotāju kandidātu sarakstā kā trešo labāko. Viņš sāk ļoti nopietnu gatavošanos gan treniņnometnēs Kaukāzā, gan Vidusāzijā, bet uz olimpiādi aizbrauc tikai divi no plānotajiem četriem. Tas Jānim ir liels trieciens, un viņš nolemj aiziet no lielā sporta.
Ģimenes apstākļu dēļ Jānis pārceļas uz Bausku un sāk strādāt Saulaines tehnikumā par sporta skolotāju. Tomēr treniņus nepārtrauc, katru rītu – skrējiens, bet pēc darba – vakara treniņš. Piedalās arī dažādās veterānu sacensībās, gūstot labus rezultātus. Bet tad sākas veselības problēmas: sirds aritmija, infarkts, operācija, sanatorija… Tomēr Jānis darbu un treniņus nepamet, tikai izvēlas mazāku slodzi.
Sākas Atmodas laiks, dziesmotā revolūcija, barikādes. Saulainieši sargā televīzijas torni. Šeit tiek organizēts Zemessardzes bataljons, kurā iestājas arī visa saulainiešu komanda. Drīz vien Bauskā formējas 53. Zemessardzes bataljons, un Jānis saņem Latvijas Bruņoto spēku (LBS) telegrammu ierasties štābā uz pārrunām. Priekšlikums – uzņemties Bauskas rajona jaunsargu komandiera pienākumus. Virsleitnants Jānis Zviedris priekšlikumu pieņem un sāk organizēt pirmos pulciņus. Kopā ar jaunsargiem mācās Latvijas armijas vēsturi, apgūst militārās zināšanas, organizē pārgājienus ziemā un vasarā, nometnes, sacensības, brauc ekskursijās uz LBS armijas daļām, piedalās semināros un salidojumos. Viņš vēl joprojām strādā par sporta skolotāju Svitenes pamatskolā.
Vai Jānim atliek laika vaļaspriekam? Atvaļinājumā viņš dodas uz dzimtas mājām Rojupē, izstaigā apkārtnes mežus, lasa ogas un sēnes, makšķerē bērnu dienu upītēs un labprāt brauc ar riteni. Bet brīvajos brīžos lasa, lasa… vairāk par visiem ģimenē.
Kur svinēsim? Mājā, ģimenes lokā, jo Jānis negrib, negrib nekādas slavināšanas, nekādas publicitātes!
Ģimene sirsnīgi sveic savu tēti, vectēti un vīru 70 gadu jubilejā un novēl labu veselību un izturību!
