Ceļa A-7 rekonstrukcijai Bauskas rajonā tērēti daudzi miljoni eiro. Tā ir mūsu, Eiropas Savienības, nauda. Līdzekļi ieguldīti, lai no tiem ekonomisku labumu gūtu katrs.
Ceļa A-7 rekonstrukcijai Bauskas rajonā tērēti daudzi miljoni eiro. Tā ir mūsu, Eiropas Savienības, nauda. Līdzekļi ieguldīti, lai no tiem ekonomisku labumu gūtu katrs.
“Bauskas Dzīves” 14. augusta numurā publikācijā “Ceļa rekonstrukcija uzņēmējiem rada zaudējumus”, stāstot par šosejas pārbūvi posmā no Iecavas līdz Ķekavai, atklājās, ka daudz kas tiek darīts, nepadomājot par vietējiem ļaudīm, par viņu iespējām attīstīt uzņēmējdarbību. Šoreiz “Bauskas Dzīve” paraudzīsies uz ceļa remonta darbiem no brauktuvju lietotāju viedokļa. Uzmanības lokā ir posms no Bauskas līdz Grenctālei. Publikācijas pamatā ir vairāku laikraksta lasītāju izteikti iebildumi.
Apjaušot rekonstrukcijas darbus to nobeiguma fāzē, atklājas arvien vairāk nepilnību. Saprotams, ka atbildīgie vispirms jāmeklē ceļa rekonstrukcijas projekta izstrādātāju vidū.
Viss ir pareizi
Vairāk nekā 15 lasītāju jautājumus “Bauskas Dzīve” nosūtīja projekta autoriem uz Ventspili, SIA “Pro Via”. Atbildē no projekta vadītāja Imanta Baņķa ir pāris teikumu ar vienu domu – viss ir pareizi. “Būvprojekts tika izstrādāts atbilstoši projekta uzdevumam, pašvaldību un akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Bauskas nodaļas noteikumiem, projekta risinājumu un būvprojektu saskaņošanas prasībām, kā arī ievērojot Ceļu drošības audita slēdzienu un visu ieinteresēto iestāžu tehniskos noteikumus un būvprojekta saskaņojumu prasības,” raksta I. Baņķis.
Atbildei viņš pievienojis 24 lapaspušu pielikumu, kurā minēti noteikumi, normatīvie akti, kas ņemti vērā. Teorētiski uz papīra viss ir pareizi, atbilstoši noteikumiem. Žēl, jo no augstajiem standartu plauktiem ceļa lietotājs palicis neievērots.
Autobuss jāgaida lietū
“Bauskas Dzīvē” jau tika stāstīts par braucēju neizpratni, kāpēc nojumes autobusu pieturās uzbūvētas vienā vai otrā ceļa pusē. Gandrīz katrā reisā Ārcē ir kāds autobusa gaidītājs uz Bausku. Taču nojumīte top pretējā pusē, pieturvietā, kur pasažieri parasti izkāpj. Tā ir arī pieturā “Mārtiņi”. Arī Mūsas ciematā nojume uzbūvēta tikai vienā pusē, lai gan ļoti bieži pasažieri autobusu gaida, lai dotos Ceraukstes virzienā.
Noteikumi paredz, ka pilsētā nojumes būvē pieturvietās abās ceļa pusēs, ārpus pilsētām – tikai vienā. Formāli viss tā arī izdarīts. Pie kafejnīcas “Pauze”, kur autobusa gaidītāji dienā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, ir nojumītes abās pusēs, bet Mūsas ciemata virzienā no Bauskas tās nav. Arī te katrā reisā ir kāds autobusa gaidītājs: skolēni, uz pagastmāju braukt gribētāji. Piecarpus tūkstoš eiro – tik maksā vienas nojumes izbūve – daudzmiljonu projektā varēja atrast, ja būtu gribēts padomāt par braucējiem.
Projektētāji pieturvietu izvietojumu zīmējuši, Ventspils kabinetos sēžot. Nav veikti pasažieru plūsmas pētījumi, acīmredzot arī vietējā pašvaldība piekritusi šādam projektam. “Bauskas Dzīvei” neizdevās sazināties ar Ceraukstes vietvaras pārstāvjiem, taču Brunavas pagasta izpilddirektors Andrejs Lazda apliecināja, ka projekts ar vietējo varu ir saskaņots, iebildumu pret ceļu būvētāju darbu viņam neesot.
Jābremzē pret kalnu
Iebildumi gan ir kādam ilggadējam autobraucējam no Grenctāles. “Rainī”, griežoties uz ceļa, automašīnai jānobremzē pret krietnu paaugstinājumu. Turklāt pieturvietas nojume daļēji traucē redzamību, tāpēc automašīna pat nedaudz jāuzstūrē uz A-7 brauktuves. Slidenā laikā vietējiem braucējiem te būs papildu bīstamības vieta. LVC Bauskas nodaļā skaidroja, ka ziemā kaisīs tikai A-7, tātad uzbrauktuves kopšana būs papildu darbs pašvaldībai.
Noteikumi paredz, ka autobusu pieturvietām jābūt aiz krustojuma, tāpēc arī “Rainī”, braucot virzienā no Bauskas, tā pārvietota aiz pagrieziena uz ciemu. Savukārt autobusu šoferi atzinuši, ka pirms izbraukšanas no pieturvietas nevar būt droši, vai no aizmugures netuvojas kāda mašīna, jo redzamību ierobežo ceļa līkums. Šķietams sīkums, ko, projektu zīmējot, varēja arī neapjaust.
Vadītāji paspējuši negatīvi novērtēt vēl kādu novitāti, kas atklājas rekonstruētajā ceļa posmā. Tās ir drošības saliņas sānu ceļu un nobrauktuvju uz degvielas uzpildes stacijām pieslēgumos. Viena šo saliņu mala ir līdz ar ceļa A-7 brauktuves robežu. Braucējiem vizuāli tā šķiet kā šķērslis, un automašīnas stūri bezmaz vai automātiski gribas sagriezt pa kreisi. Ceļa apsaimniekotāji jau atzinuši, ka šie paaugstinājumi radīs grūtības ziemā, kad brauktuve būs jāšķūrē. Savukārt slīdamības apstākļos palielinās iespēja auto iestūrēt saliņas bordē un braucamo sabojāt.
Ceļš virs logiem
Pilnīgi nesavienojams ir apgalvojums par atbilstību Eiropas standartiem un reālo situāciju, kas izveidojusies Bauskā pie mājas Zaļā ielā 39. Ceļa uzbērums pacelts krietni augstāk, un tagad brauktuve ir teju vienā līmenī ar mājas logu augšējo daļu. Bet no brauktuves līdz logiem ir tikai viens metrs. Piedevām māja atrodas ceļa līkumā pie pilsētas robežas, kur palielinās iespēja automašīnai bremzējot tikt sanestai.
“Būs drošāk, būs! Agrāk mašīna varēja iestūrēt man tieši istabā, tagad, ja skries no ceļa, pārlidos mājiņai pāri,” smej Zigfrīds Vibulis. Vecais vīrs te mīt jau 28 gadus, ceļa rekonstrukcijas radītos “labumus” uztver ar labsirdīgu ironiju. Ziemā mājas logus “nosālīs” ceļu uzturētāji, lietainā laikā nomazgās lielās fūres, savukārt no augstā uzbēruma nošķūrētais sniegs pašam ar lāpstu būs no mājas ceļa jātīra. Kad Z. Vibulim “Bauskas Dzīve” pastāstīja, ka ceļš izbūvēts atbilstoši visiem noteikumiem, viņš smaidot secināja, ka nu vecumdienās dabūšot padzīvot kā Eiropā.
Varēja darīt citādāk
Autoceļa A-7 rekonstrukcijas darbu būvuzraudzību posmā no Bauskas līdz Grenctālei veic SIA “Firma L4”. Būvuzraugs Juris Rozīte skaidro, ka ļoti rūpīgi seko darbu izpildei. Vispirms tiek ievērots, vai paveiktais atbilst projekta prasībām. Viņa uzņēmums uzrauga ieklāto materiālu kvalitāti. Dažviet konstatētas nepilnības, atsevišķos posmos uzklātais asfalts bija jāfrēzē nost un jāliek vietā jauns. Par projekta kvalitāti J. Rozīte nevēlas izteikties, jo viņa pienākumos ir uzraudzīt tā izpildi. Vienmēr jau var ko uzlabot, taču acīmredzamu aplamību šajā projektā J. Rozīte nesaskata.
Pilnsabiedrības “Š
