Kopš seniem laikiem pirtiņa latviešiem ir īpaša vieta, uzsver dizainere LAURA UŠČA.
Kopš seniem laikiem pirtiņa latviešiem ir īpaša vieta, uzsver dizainere LAURA UŠČA.
– Arī mūsdienās lielpilsētas trokšņu un steigas nogurdinātie labprāt dodas uz lauku namiņu, kur nav ne siltu grīdu, ne dizaina aksesuāru, bet ir miers un mājas izjūta.
Gadu gaitā priekšstats par pirts funkciju ir mainījies. Daudziem pirts asociējas ar jautriem atpūtas sarīkojumiem, tāpēc būtu grūti iedomāties, ka šādā namiņā ir iespējams arī dzīvot. “Purviņu” saimnieki pirti izmanto kā floristikas darbnīcu, nebūvējot liekas ēkas. Šāds dzīvesveids ir videi draudzīgs, jo, kā liecina Pasaules Dabas fonda pētījumi, gan ēku, gan mantu mums ir krietni par daudz. Jo vairāk ēku, jo vairāk mantu, jo vairāk tiek ražots – nebeidzams aplis, no kura tikai retajam izdodas izvairīties.
Arī dārzs veidots ar izdomu. Dīķis nav izrakts tāpat vien. Tas funkcionē kā ūdenskrātuve peldēšanai un dārza laistīšanai. Interesanta šķiet “imigrantu” dobe. Daži no ārzemju ceļojumiem ved krūzes vai kreklus. Taču “Purviņu” saimnieki kolekcionē augus, kas atgādina par katru valsti, ko saimnieki apceļojuši.
Ideja par laternām ar stikla burciņām liecina par saimnieku radošu pieeju dzīvei. “Purviņi” ir sapņaina oāze meža vidū. Sēžot šajā dārzā, varētu rakstīt pasakas pat tie, kas dienā nepasaka divus teikumus.
