Jūtos laimīga un atbrīvota. Visas priekšvēlēšanu muļķības, kad gudri un nopietni cilvēki spēlē kariņus, man iet secen. Esmu konservatīva un zirgus bieži nemainu – visās vēlēšanās esmu zinājusi un arī šoreiz zinu, par ko balsošu.
Jūtos laimīga un atbrīvota. Visas priekšvēlēšanu muļķības, kad gudri un nopietni cilvēki spēlē kariņus, man iet secen. Esmu konservatīva un zirgus bieži nemainu – visās vēlēšanās esmu zinājusi un arī šoreiz zinu, par ko balsošu. Tāpēc ar smaidu vēroju, kā partijas šķiež naudu un par ampelmaņiem kļuvušie runā iemācītu tekstu. Paldies Dievam, ka mazpilsētās un laukos vismaz nav uzmācīgo plakātu, bet radio un televizoru uz brīdi var pieklusināt, kamēr skan tūkstošiem latu vērta bezvērts muldoņa. Kaut drīzāk paietu šis trakais priekšvēlēšanu laiks!
Nedēļas notikums, protams, bija Krievijas pirmā (bijušā) prezidenta Borisa Jeļcina trīs dienu viesošanās Latvijā. Manā izpratnē tā ir ļoti pretrunīga personība. Viņš nevēlējās tikties ar kreisā spārna nelatviešu ekstrēmistiem un nav gribējis apmeklēt Okupācijas muzeju. Viņš ir atzinis Latvijas okupāciju un nepiekrīt, ka atbildība par notikušo 1940. un turpmākajos gados būtu jāuzņemas Krievijai, tāpēc no sarunu leksikas jāizslēdz vārds “okupācija” Viņš var būt ļoti centrēts, uz savu mērķi ejot, un neprognozējams – var sarunāt jebko. Viņš var augstprātīgi atteikties no Latvijas augstākā apbalvojuma – pirmās šķiras Trīs Zvaigžņu ordeņa – un saņemt to pēc sešiem gadiem. Un tomēr Latvija ir un būs pateicīga šim pretrunu plosītajam cilvēkam par to, ka viņš neļāva pučistiem ar vai bez Gorbačova ziņas izdarīt valsts apvērsumu un ar savu parakstu 1991. gada 24. augustā Krievijas vārdā apstiprināja Latvijas Augstākās padomes pieņemto konstitucionālo likumu par faktiskās neatkarības atjaunošanu.
Un tomēr Krievija kā PSRS oficiālā mantiniece ir atvainojusies gan Ungārijai par tās brīvības centienu noslīcināšanu asinīs, Polijai par Katiņā nogalinātajiem poļu virsniekiem, bet nevar sadūšoties šādu soli spert attiecībā uz Baltijas valstīm, uz kuru dēlu un meitu kauliem Sibīrijā izbūvēti ceļi un uzceltas pilsētas. Varbūt noziegums ir tik smags, ka baltieši varētu arī nepiedot?
Pretrunas vērojamas galvenajā valdības koalīcijas spēkā. Ārlietu ministrs Atis Pabriks uzsver, ka Latvijas dēliem vajadzētu piedalīties miera misijā Libānā. Savukārt aizsardzības ministrs Atis Slakteris kategoriski iebilst pret to, jo visi resursi esot izsmelti. “Skata no malas” dalībnieki minēja, kurš gan būtu šādus vārdus A. Slakterim mutē licis. Vai gan ministru pārzinātājs Liepnieka kungs būtu kaut ko sajaucis?
Lielā vienprātībā koalīcijas partijas aicinājušas Lindu Mūrnieci atkāpties no Saeimas Korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājas amata, kamēr KNAB pārbaudīšot “Jaunā laika” melnās kases pastāvēšanu. “Ierakumu” otrā pusē lēš, ka tā ir atmaksa L. Mūrniecei par rosinājumu tam pašam KNAB skatīt iespējamās nelikumības, TP reklāmās izmantojot trešās personas un slēpjot finansētāju.
Ļoti gribas cerēt, ka līdz oktobrim labējās partijas nenoasiņos, cita citu apkarodamas un kompromātiem apmētādamas. Paraugieties, kāda apbrīnojama saskaņa valda PCTVL un tai radniecīgo partiju nometnē!
Ievērības cienīga ziņa, ka Latvijas skolās vairs nepārdos neveselīgu pārtiku un dzērienus. Un vēl – beidzies karstuma un sausuma periods, sinoptiķi siltu sola arī septembri. Iesim bekot!
