Bauskas bērnudārzos vietu ir krietni par maz, to pierāda skaitļi. Piemēram, pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaulīte» vietu gaida 90 mazuļu, kas dzimuši 2004. gadā.
Bauskas bērnudārzos vietu ir krietni par maz, to pierāda skaitļi. Piemēram, pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaulīte” vietu gaida 90 mazuļu, kas dzimuši 2004. gadā.
Varēja uzņemt tikai 23 bērnus, un arī tad grupiņa ir pārpildīta un jālūdz atļauja Izglītības un zinātnes ministrijai, stāsta vadītāja Daina Kadiševska.
Iepazīst jau vasarā
Taču tas, ka mazulim ir vieta bērnudārzā, vēl neatrisina visas ģimenes problēmas. Sākas jauns posms bērna dzīvē, un tas var radīt stresu, kas ietekmē arī fizisko veselību.
Medicīnas māsa Olita Gābere “Pasaulītē” strādā kopš 1999. gada, kad viņas četrus gadus vecais dēls Uldis sāka bērnudārznieka gaitas. Viņš pie jaunajiem apstākļiem pierada daudz vieglāk nekā savulaik vecākais brālis Āris, kurš lauku bērnudārzā nespēja iejusties un vairāk laika pavadīja mājās ar vecmāmiņu. Līdzīga pieredze bijusi arī “Pasaulītes” vadītājai Dainai Kadiševskai, kas pirmsskolas iestādēs strādā kopš 1984. gada.
“Mazos bērnus uz grupiņu lūdzam vest jau vasaras mēnešos, lai viņi vieglāk iejustos un iepazītos. Vecākiem parasti tad ir atvaļinājums, tāpēc iespējams sākumā ļaut mazulim bērnudārzā pavadīt īsāku dienas daļu, ja rodas problēmas. Pirms tam der atnākt pastaigā līdz dārziņam, lai bērns paskatās, kā citi tādi paši laukumos spēlējas. Neder delverim izteikti draudi: “Pagaidi tik, aizvedīšu uz bērnudārzu, tur ar tevi tiks galā!”” tā D. Kadiševska.
Uztver emocijas
“Amerikāņu psihologs Džons Baulbijs uzsvēris – svarīgi, cik paši vecāki ir droši par to, ka lolojumam dārziņā klāsies labi. Ja vecāki par to nav pārliecināti, bērns šīs emocijas uztver. Tad var iznākt, ka pat vairākas pirmās nedēļas rītos bērnudārza grupas ģērbtuvītē raud gan mamma, gan mazulis,” stāsta Daina Kadiševska. Gandrīz katrs pirmais bērns savā ģimenē bijis mīļš princītis, kuram katra vēlēšanās nolasīta no acīm. Nokļūstot bērnudārzā, šāds mazulis jūtas tā, it kā viņam kaut kas būtu atņemts. Kā lai neraud? Tāpēc, piemēram, “Pasaulītē” drīkst ņemt līdzi no mājām kādu savu mīļmantiņu.
Bērnudārza gaitām jāgatavojas, arī pārkārtojot dzīves režīmu. Vakaros mazulim jāiet gulēt vismaz ap deviņiem, jo, neizgulējies un no gultas izrauts, viņš jau no paša rīta jutīsies dusmīgs un nelaimīgs. Tāds bērns grupiņā sāk miegoties un niķoties jau pirms pusdienām, un kādas tad tur nodarbības un rotaļas, piebilst Olita Gābere.
Izzina problēmas
Lielākā daļa jauno vecāku tagad ir vairāk sagatavojušies šim posmam, nekā tas bija pirms gadiem pieciem. Ģimenes lasa izglītojošus žurnālus “Mans Mazais”, “Veselība”, atrod materiālus par bērnu audzināšanu internetā, ir TV raidījums jaunajām māmiņām, iespēja uzzināt par mazuļa attīstības posmiem, arī par sagatavošanos bērnudārza dzīvei, spriež vadītāja.
Atzinumu par veselību un atbilstību bērnudārza apmeklējumam sniedz ģimenes ārsts. “Pasaulītē” pašlaik ir 25 bērni ar redzes traucējumiem, kuriem nepieciešama korekcija, diviem vajadzīga speciāla diēta, stāsta medicīnas māsa Olita Gābere.
“Tiekoties ar jauno audzēkņu vecākiem, cenšos iepazīties un uzzināt, kas specifisks katram bijis bērnības agrīnajā posmā, ar ko slimots, kādi sarežģījumi bijuši. Kopš bērns ir mūsu audzēknis, viņa problēmas kļūst par mūsējām.
Daudzi vecāki raizējas, ka īpaši pirmajos gados audzēkņi mēdz bieži slimot. Nekādu īpašu infekcijas slimību, izņemot vējbakas, mūsu bērnudārzā nav bijis, bet akūtas elpošanas ceļu infekcijas izplatās, īpaši rudenī un ziemā. Ļoti daudz kas atkarīgs no katra bērna individuālās veselības. Viens drusku pašķauda, bet citam pievienojas komplikācijas un slimošana ir ilgāka.
Tāpēc strikts noteikums – nevest uz bērnudārzu slimu mazuli, arī tad, ja tās ir tikai nelielas iesnas, nākamajā dienā tādas būs jau pieciem un desmit, jo vīrusi izplatās ātri. Nedrīkst slēpt, ka bērnam mājās bijusi caureja, vemšana, strutaini izdalījumi, izsitumi. Personālam šajā ziņā jābūt stingram, vecākiem – solidāriem. Vecākiem jāieklausās, ja audzinātāja saka, ka bērns dienā juties savārdzis, klepo, viņam sāpējusi austiņa. Ārsta apmeklējums, izmeklējumi un atveseļošanās ir ģimenes atbildība,” uzsver Olita Gābere.
