Šī gada graudaugu ražas vākšana finišē, pļaujamas vairs palikušas «astītes».
Šī gada graudaugu ražas vākšana finišē, pļaujamas vairs palikušas “astītes”.
Ja vien šodiena, 30. augusts, būs saulaina, tad kulšanu pabeigs arī SIA “Uzvaralauks”, lielākā graudaudzētāja Bauskas rajonā.
Cer svinēt apkūlības
Sabiedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš teic, ka apkūlībās kafejnīcā “Miķelis” ražas vācējus aicina sēsties pie lielā galda, lai pārrunātu pagājušo sezonu. Viņaprāt, 2006. gada galvenā īpatnība ir labības uzpircēju elastīga rīcība, kas lauksaimniekiem palīdzēs pārdzīvot sausuma sezonu. “Aptuveni rēķinot, esam ievākuši 20 procentu mazāk salīdzinājumā ar pagājušo gadu, taču graudu iepirkuma cena ir palielinājusies par 20 procentiem. Domāju, ka naudas izteiksmē labības audzēšanā iznākums būs tāds pats kā pērn. Mēs izmantosim iespēju, ko dod labi sakārtotas kaltes un pietiekami plašas noliktavas. Tādējādi graudus var nesteigties pārdot, gaidot izdevīgāko cenu.”
SIA “Uzvaralauks” ziemāju un vasarāju graudaugi, ieskaitot rapšus, aizņem nepilnus piecus tūkstošus hektāru.
Vairāk “iegāž” rapši
SIA “Ceraukste agro” jānokuļ nepilni divi hektāri auzu, darbu aizkavējis ilgi gaidītais lietus. Sabiedrības valdes loceklis direktors Andis Maskalis teic, ka šo mazumiņu meža zvēriem tomēr neatstās.
Vēl tikai veidojas kopsavilkums šī gada labības bilancei. A. Maskalis smaidot teic: “Lauksaimnieks jau tāpat kā mākslinieks nevar rezultātu iepriekš paredzēt…” Ražība tiešām zemāka, nekā bija plānota. Toties cenas pavisam atšķirīgas salīdzinājumā ar līdzšinējām. Kulšanas sākumā, piemēram, par pārtikas labības tonnu maksāja 67 latus, pašlaik piedāvā pat līdz 85 latiem. Tas pats sakāms arī par rapšiem. A. Maskalis atzīst: “Veicot aptuvenus aprēķinus, pašlaik izskatās, ka labības pārdošana dos peļņu. Tā gan nebūs tik liela, lai varētu izmantot attīstībai. Visi resursi sadārdzinās, un jārezervē līdzekļi nākamajam gadam. Rapšu audzēšanā šis gads ir neveiksmīgs. Vasaras šķirņu laukos iekūlām tikai pusotru tonnu vidēji no hektāra, “ziemenieks” deva 2,3 tonnas. Tas ir gauži sliktāk nekā pērn.”
Sabiedrība kopumā apsaimnieko 900 hektāru zemes tikai Ceraukstes pagastā. Mums nav nodoma strādāt citur, teic “Ceraukste agro” direktors. Domājot par nākotni, sabiedrības vadība paredz saglabāt lielāko īpatsvaru ziemāju kultūrām. Tās dod prāvāku ražu.
Negrib runāt par iekulto
Brunavas pagasta zemnieku saimniecības “Apkalni” īpašnieks Guntis Ramans šīs nedēļas sākumā nokūla savus laukus un tagad citiem palīdz vākt ražu. “Kauns pat sacīt, cik daudz novācu šogad, gandrīz par pusi mazāk nekā pērn. Neviens zemnieks vēl nomiris nav, es arī ceru izturēt. Man ir brīva izvēle graudu pārdošanā. Domāju, ka zaudējumi tādējādi būs mazāki. Esmu sagatavojis anketu, ko iesniegšu Lauku konsultāciju birojam.”
“Apkalnu” saimnieks gādīgi apkopj 140 hektāru zemes un prot no tās paņemt augļus. Taču šis gads to nav ļāvis izdarīt.
