Pēc bezmaksas baltmaizes jebkurš cilvēks, kuram pašvaldība ir piešķīrusi trūcīgas personas statusu, var doties uz Codes pagasta pansionātu «Derpele».
Pēc bezmaksas baltmaizes jebkurš cilvēks, kuram pašvaldība ir piešķīrusi trūcīgas personas statusu, var doties uz Codes pagasta pansionātu “Derpele”.
No pagājušajā nedēļā saņemtajiem 205 klaipus nācies norakstīt, jo to realizācijas laiks ir trīs dienas.
“Nevaru noskatīties, ka maize, ko varētu apēst cilvēki, netiek izmantota, taču arī mēs nespējam izdalīt visu. Ir apkaunojoši to iznīcināt, izbarot zivīm, bet acīmredzot izdales sistēmā nav skaidrības, kam, kas un kā ir jādara. Iespējams, ka pieprasīts pārāk liels daudzums,” saka pansionāta “Derpele” direktors Alvis Feldmanis.
Maizes pieņemšana un izdale patiesībā nav pansionāta “Derpele” darbinieku uzdevums, jo tā ir budžeta iestāde. Saskaņā ar valsts programmu, kas tiek finansēta no Eiropas Kopienu budžeta Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Garantiju daļas, sadali vajadzēja veikt nevalstiskajām un labdarības organizācijām.
“Bauskas Dzīve” jau rakstīja, ka vienīgais, kurš pieteicās šim pienākumam Bauskas rajonā, ir Brunavas pagasta viesu nama “Pilskalni” pārvaldnieks Norberts Snarskis. Viņš kā privātpersona noslēdzis līgumu ar biedrību “Brimod”, ko speciāli bezmaksas baltmaizes izdalei izveidojis Maltas ordeņa palīdzības dienests. N. Snarskis atzīst, ka cerējis iesaistīt pašvaldības šīs palīdzības sniegšanā, taču nav izdevies to panākt.
Pēc maizes uz Brunavas pagasta “Pilskalniem” laikā no 15. līdz 20. augustam atnākuši vien pārdesmit cilvēku, Norberts Snarskis rāda sarakstus. Tāpēc viņš meklējis vietu tuvāk Bauskai un atsaucību radis pansionātā “Derpele”. Te maizi varētu saņemt pilsētas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji. Ja vien viņi turp dotos.
Codes pagasta pašvaldības sociālā darbiniece Aija Strēle stāsta, ka trūcīgās personas statuss ir piešķirts 13 ģimenēm, tajās ir vairāki bērni. Ja pa klaipam var saņemt katrs saimes loceklis, tad ap 60 varētu izmantot. Taču viņu pašu ziņā ir iet vai neiet pēc maizes.
Mežotnes pagasta sociālā darbiniece Daina Jurēvica stāsta, ka tās 20 ģimenes, kurām ir trūcīgās personas statuss, tik daudz kā maizi var nopirkt. Braucot no Mežotnes uz Codi, autobusa biļete maksā dārgāk par maizi, ko dod bez maksas.
Bauskas Domes sociālās palīdzības dienesta vadītāja Inta Baltgalve atzīst, ka pilsētā, iespējams, ir cilvēki, kuriem šī maize būtu nozīmīga, bet pašvaldībai nav telpu, kur to varētu glabāt un dalīt. Pārtikas noliktavas nav arī ģimenes un sociālā atbalsta centram “Ābele”. I. Baltgalve solījusies atkārtoti sazināties ar sabiedriskajām, nevalstiskajām organizācijām, aicinot tās iesaistīties maizes sadalē.
Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis uzskata, ka ar pašvaldībām par šīs programmas realizāciju vajadzēja runāt, jau programmu veidojot, nevis tagad saukt palīgā, kad sistēma nedarbojas. Viņš nolēmis par to runāt ar kolēģiem Latvijas Pašvaldību savienībā.
