Īslīces pagasta zemnieku saimniecībā «Kalēji», kurā saimnieko Frenka un Iritas Deģu-Groskopu ģimene, četrās lielās siltumnīcās gatavojas sarkani un dzelteni tomāti.
Īslīces pagasta zemnieku saimniecībā “Kalēji”, kurā saimnieko Frenka un Iritas Deģu-Groskopu ģimene, četrās lielās siltumnīcās gatavojas sarkani un dzelteni tomāti.
Pārdod savējiem un svešiem
Sezonā īslīcieši izaudzē un pārdod trīs četras tonnas produkcijas. Lielākā daļa nokļūst Rīgas vairumtirdzniecības bāzēs. Nestandarta tomāti tiek pārdoti tirgū un vietējiem iedzīvotājiem, kuri paši ierodas “Kalējos” un tos iegādājas. Tie jau ir sašķiroti kastēs pēc lieluma, bet klāt pievienotas cenu zīmes.
Iespēju nopirkt gluži svaigus, tikko no zara noplūktus dārzeņus izmanto daudzi pagasta iedzīvotāji un iestādes. Jau vairākus gadus Deģu-Groskopu pastāvīgais klients ir Īslīces pagasta pansionāts, kas regulāri iepērk produkciju iemītnieku ēdienkartes dažādošanai.
Izmanto arhaisku metodi
Lai gan siltumnīcas ir tomātu pilnas, šo vasaru audzētāji neuzskata par labvēlīgu. “Maksimālai gaisa temperatūrai plēves mājās vajadzētu būt plus 28 grādi, taču viskarstākajās dienās termometrs “uzlēca” līdz plus 60 grādu atzīmei. Lielākā daļa tomātu jau ir novākta, bet atlikušie strauji sārtojas. Tikko sāksies pirmās salnas, lasīsim arī zaļos auglīšus un liksim istabā nogatavināt. Tomātu audzēšana nav mūsu ģimenes pamatbizness, bet papildu nodarbe, kurā iesaistīti visi mājinieki un sezonas strādnieks,” skaidro Frenks.
Viņš teic, ka “Kalēji” nevar konkurēt ar lielajām šīs kultūras audzētāju saimniecībām, kurās tiek izmantota cita agrotehnika. Eiropā tomātus neviens augsnē vairs neaudzē, bet izmanto putuplastu vai akmensvati. Tā ir pilnīgi sterila vide, kurā neiemājo baktērijas, bet visas augšanai nepieciešamās vielas ir sabalansētas. Ja stādi aug zemē, vienmēr pastāv augu slimību risks, taču arhaiskajai metodei ir milzīga priekšrocība – izcila garša. Audzējot sintētiskā vidē, ražība ir daudz lielāka, bet garšas īpašības zūd.
“Man pašam ir neliela siltumnīca, bet katru vasaru regulāri braucu pirkt tomātus pie Frenka. Citiem audzētājiem, arī man tie nav tik garšīgi,” atzīst pastāvīgais klients īslīcietis Juris Ūdrēns.
Pieprasa Latvijas preci
Irita un Frenks ir ievērojuši, ka pēdējo divu trīs gadu laikā ir acīmredzami paaugstinājies pieprasījums pēc Latvijā audzētiem dārzeņiem un augļiem. “Izvēles galvenais kritērijs vairs nav cena, bet kvalitāte,” uzsver saimnieks.
Iritas mamma Aina Dimitrijeva teic, ka stādus jaunie saimnieki audzē paši, vispirms iesējot kastītēs un novietojot vannasistabā, bet vēlāk pārvietojot uz apkurināmu siltumnīcu.
“Priecājamies, ka jauni un uzņēmīgi cilvēki pirms pieciem gadiem privatizēja bijušā kolhoza siltumnīcas, atjaunoja un ļoti aktīvi darbojas. Vēl lielāks gandarījums rodas, zinot, ka ģimene ir atgriezusies mantotajā senču īpašumā uz palikšanu. Irita, Frenks un viņu četras meitas, no kurām mazākajai ir tikai viens mēnesis, ir ļoti aktīvi kultūras sarīkojumu apmeklētāji,” jaunos zemniekus raksturo pašvaldības priekšsēdētāja Vera Purmale.
Deģu-Groskopu ģimene nav vienīgā tomātu audzētāja Bauskas apkaimē. Šīs kultūras vislielākās platības var ieraudzīt Iecavas novadā.
