Diktofons ir nepieciešams daudzu profesiju pārstāvjiem. Vairākas šādas ierīces izmanto arī Bauskas rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas vecākais inspektors Rihards Bunka.
Diktofons ir nepieciešams daudzu profesiju pārstāvjiem. Vairākas šādas ierīces izmanto arī Bauskas rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas vecākais inspektors Rihards Bunka.
Viens no tiem ir krietnu laiku kalpojis sudrabaini pelēks firmas “Panasonic” aparātiņš, ar kuru policistam bijuši arī vairāki interesanti atgadījumi. Daži stāstiņi no diktofona piedzīvojumiem.
Uzsēžas virsū
“Panasonic” firmas aparātiņš ir neuzkrītošas krāsas un ļoti plāns. Vēl strādājot Rīgā, reiz pirms kādas sapulces Rihards to bija nolicis uz priekšējā krēsla, tādējādi aizņemdams vietu paziņam. Taču to nav pamanījis kāds augsta ranga policists, kurš, steigā ienācis, apsēdies Rihardam priekšā. Tā nu pāris stundu ilgo sanāksmi priekšnieks nosēdējis uz diktofona.
“Vienbrīd pūlējos to neuzkrītoši paņemt, bet neizdevās. Biju tikko sācis dienestu, kolēģis augsta ranga amatpersona, neuzdrošinājos viņu traucēt un lūgt piecelties,” skaidro Rihards. Šis atgadījums pierāda to, ka diktofons patiesi ir ļoti plāns, to neuzkrītoši var novietot visdažādākajās vietās. Pārrunājot šo gadījumu, abi neviļus iedomājušies, kas tiktu ierakstīts, ja aparātiņš zem priekšnieka būtu ieslēdzies.
Ziemo uz ielas
Reiz decembrī Rihards diktofonu pazaudējis. Pārmeklēta darba vieta, izskatīts mājoklis, bet pelēkā ierīce nekur nav bijusi atrodama. Saimnieks jau samierinājies ar zudībām un domājis par jauna aparāta iegādi. Taču kādu dienu, pavasarim tuvojoties un sniegam kūstot, ierastajā autostāvlaukumā Rihards uz asfalta pamanījis kaut ko pelēku. Tas bijis viņa mazais “Panasonic” diktofons.
Izrādās, kāpjot mašīnā, ierīce izslīdējusi no kabatas un visu ziemu gulējusi uz asfalta. Sniega kārtiņa to bija piesegusi, auto riteņi pieblietējuši, un vai katru dienu Rihards savam diktofonam bija staigājis pa virsu. Pavasarī, atrasts, izžāvēts un uzpildīts ar jaunām baterijām, tas atsācis kalpošanu policijā.
Kolēģu leksika
Protams, diktofonu Rihards pamatā izmanto darba pienākumu pildīšanai. Nereti tas tiek ņemts, ejot uz veikaliem un veicot kontrolpirkumus. Ir diktofoni, kuriem pievienojami knapi pamanāmi mikrofoni. Tos var noslēpt, piemēram, aiz žaketes atloka. Sarunu biedrs pat neiedomāsies, kur atrodas miniatūrā ierakstīšanas ierīce.
Likums noteic, ka privātpersona drīkst ierakstīt visas savas sarunas ar jebkuru personu, par to viņu nebrīdinot. Cilvēks var turēt ieslēgtu diktofonu sev tuvumā redzamā vai slēptā vietā kaut vai 24 stundas diennaktī. Saņemot speciālas atļaujas, drīkst ierakstīt arī citu ļaužu sarunas.
Riharda diktofonā saglabājies dažu Rīgas kolēģu sacītais. Reiz policija izsaukta uz lielveikalu. Tur kāds pircējs iegādātās mantas bija salicis veikala piedāvātajā maisiņā, taču tas pirkumu svaru nebija izturējis. Visa bagātība izbirusi uz grīdas, trauslākās mantas saplīsušas. Pircējs, dusmu pārņemts, izsaucis policiju, lai tā par negadījumu sastāda protokolu. Diktofonā ierakstīts divu policistu sarunas fragments, kad tie kopā ar pircēju dodas policijas automobilī uz iecirkni, lai tur pabeigtu noformēt dokumentus. Policisti ir krietni neapmierināti, ka šāda sīkuma dēļ bijis jābrauc uz veikalu. Tad nu abi, pircējam dzirdot, komentē notikušo. Laikrakstā šo sarunu atstāstīt nav iespējams, jo tik daudz “pī” un daudzpunkšu vienā teikumā parasti nerakstām.
“Tas ir mans slepenais arhīvs, kuru varu paklausīties, ja kļūst skumji,” nosmej Rihards Bunka. Protams, kuram katram šos tekstus viņš neatskaņo, jo Rihards iestājas par policistu pozitīvā tēla uzturēšanu.
