Lielupes augštecē 4. septembrī tika ielaisti 2860 platspīļu vēži.
Lielupes augštecē 4. septembrī tika ielaisti 2860 platspīļu vēži.
Tā ir vēžu dabisko resursu atjaunošanas valsts programma, ko īsteno Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācija, informē organizācijas vadītājs Augusts Ārens.
Asociācija, sadarbojoties ar Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības (MMB) dalībnieku un zivju aizsardzības sabiedrisko inspektoru Tāli Dreijeru, izraudzījās vēžu ielaišanai piemērotas vietas. Divus un trīs gadus vecus ūdensiemītniekus, kas sasnieguši sprīža garumu, uz Bausku atveda audzētājs Egils Tinte. Ogres rajona Ciemupē viņš nodarbojas ar inkubāciju, nodrošinot materiālu valsts programmas realizācijai.
Augusts Ārens norāda, ka Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijas speciālisti ir veikuši Lielupes baseina izpēti un secinājuši, ka lejpus Jelgavas ūdens piesārņojuma dēļ 2005. gada rudenī vēžu populācija gandrīz iznīcināta. Daudz labvēlīgāka situācija ir Lielupes augštecē Bauskas rajonā, ko izdevies nodrošināt ar Bauskas MMB aktīvu rīcību, gādājot par ūdeņu tīrību un īstenojot zivju dabisko nārsta vietu vērtīgo sugu atjaunošanas projektus. Šie faktori bija izšķirošie, izraugoties vēžu ielaišanas vietas.
No daudzām sugām par visvērtīgāko delikatesi atzīti platspīļu vēži, kas Latvijā tiek mākslīgi pavairoti. Ar procesu iepazīstina Egils Tinte: “Šos dzīvniekus uzskata par ūdens tīrības indikatoriem, jo tie ir īpaši jutīgi pret piesārņojumu. Ģenētisko materiālu inkubēšanai iegūstam no upēs un ezeros mītošiem vēžiem. Mākslīgi audzējot, attīstības process notiek daudz straujāk nekā dabā. Jo pieaugušāki ir ūdeņos ielaižamie vēži, jo mazāk apdraudēta to izdzīvošana. Mātīte izdēj vidēji simt oliņu, izdzīvo tikai divi līdz trīs procenti kāpuru. Pārējos apēd zivis, vardes, vaboles. Vēžu ielaišana parasti notiek rudeņos, kad ūdens sāk atdzist. Tikko temperatūra sasniegs plus desmit grādu, tie sāks pāroties, kļūs mazkustīgi un dosies ziemas guļā. No oliņām, ko mātītes izdēs šoruden, jaunie kāpuri izšķilsies tikai pēc astoņiem mēnešiem.
Dabisko resursu atjaunošanu Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācija īsteno kopš 2002. gada. Šogad saņemts valsts pasūtījums izlaist jaunos vēzīšus Lielupes baseinā. Piemērotās dzīvotnēs varētu veidoties dabisks inkubators, uzsver Augusts Ārens.
Inspektors Tālis Dreijers teic, ka viņam ne reizi nav nācies atklāt nelikumīgus vēžu ķērājus, jo Bauskas rajona ūdenstilpēs šo dzīvnieku tikpat kā nav. Viņš atgādina, ka vēžu ķeršana ar licencēm ir atļauta speciāli norādītās vietās, bet sods par neatļautu rīcību var sasniegt visai iespaidīgu summu.
Par vēžu pavairošanas programmu un zivju aizsardzības sabiedrisko inspektoru darbības aktivizēšanu ieinteresējās Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš piedalījās sarunā ar Augustu Ārenu un Egilu Tinti. Bauskas MMB domes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Gabrāns uzskata, ka nozīmīgas valsts programmas īstenošana Bauskas rajona publiskā ūdenstilpē liecina par biedrības darba augstu novērtējumu un paļaušanos uz apsaimniekotāju spējām un atbildību.
