Pagājuši 62 gadi kopš Bauskas aizstāvēšanas kaujām, kas notika no 1944. gada 28. jūlija līdz 14. septembrim.
Pagājuši 62 gadi kopš Bauskas aizstāvēšanas kaujām, kas notika no 1944. gada 28. jūlija līdz 14. septembrim. Šajā laikā ir aiztecējis daudz ūdens pa Mēmeli, Mūsu un Lielupi. Ir mainījušās vairākas paaudzes, dzimuši bērni, mazbērni un mazmazbērni, kuri nav dzirdējuši lielgabalu dārdus un ložu svilpienus.
Mūžībā aizgājuši toreizējie pilsētas aizstāvji. No Bauskas brīvprātīgo bataljona šodien dzīvs esmu tikai es viens. 1944. gada 14. septembrī daudzi bataljona karavīri nolika galvu Mēmeles un Lielupes krastā. Man kara dievs bija žēlīgs, jo tiku smagi ievainots, kļūstot par invalīdu uz visu mūžu. Esmu pateicīgs Dievam un Vācijas kara ārstiem, kuri man glāba gandrīz dziestošo dzīvību. Lepojos, ka esmu spējīgs pieminēt savus kritušos kaujas biedrus, varoņus, kuri atdeva dzīvību, neprasot, kas viņiem par to būs. Mēs visi gājām ar devīzi: “Labāk stāvus mirt nekā uz ceļiem dzīvot”. Toreiz mēs zaudējām kauju, līdz ar to Latvijas brīvību.
Šodien esam lepni, ka mūsu cīņa nav bijusi veltīga, jo jau 15 gadu pār Latviju plīvo sarkanbaltsarkanais brīvības karogs. Šogad 14. septembrī plkst. 18 pulcēsimies Bauskas tautas namā, lai atcerētos un godinātu Bauskas aizstāvjus. Šajā piemiņas brīdī piedalīsies arī Bauskas aizstāvēšanas kauju dalībnieks, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) priekšsēdētājs Edgars Skreija. Vakaru kuplinās Latvijas Aizsargu organizācija un Ceraukstes Daugavas Vanagu ansamblis “Vecie zēni”. Aicinu baušķeniekus un visus rajona patriotus neaizmirst varonīgos Bauskas aizstāvjus.
