Zemgales reģiona publisko bibliotēku speciālistu informatīvs seminārs «Bibliotēkas nākotnei: progress, attīstība, partnerība» notika trešdien, 20. septembrī, Bauskas tautas namā.
Zemgales reģiona publisko bibliotēku speciālistu informatīvs seminārs “Bibliotēkas nākotnei: progress, attīstība, partnerība” notika trešdien, 20. septembrī, Bauskas tautas namā.
Uz Bauskas Centrālās bibliotēkas un valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” organizēto pasākumu bija ieradušies kolēģi no Jelgavas, Dobeles, Aizkraukles, Ogres un, protams, arī no mūsu rajona lauku pašvaldībām. Par jaunāko Valsts vienotās bibliotēku informāciju sistēmas (VVBIS) projekta “Gaismas tīkls” norisē stāstīja valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” direktora vietniece Sandra Ozoliņa, tās pašas iestādes VVBIS projekta vadītājs Aldis Liepa. Savukārt informācijas tehnoloģiju firmas “Tieto Enator Alise” produktu izstrādes nodaļas mārketinga vadītāja Baiba Mūze iepazīstināja ar bibliotēku informācijas sistēmas “ALISE” turpmāko attīstību.
Izmanto elektroniskos resursus
Projekta “Gaismas tīkls” norises Zemgales reģionā nozīmīgākos panākumus “Bauskas Dzīvei” atklāja ieceres vadītājs A. Liepa: “Pašlaik visas bibliotēkas ir nodrošinātas ar tehniskā aprīkojuma bāzi, proti, tajās atrodas informācijas tehnoloģijas jeb datori ar interneta pieslēgumu, bibliotekāri apguvuši prasmes strādāt ar tiem. Lasītājiem tagad pieejami elektroniskie resursi un abonētās datu bāzes, piemēram, “Letonika” (enciklopēdija, vārdnīca, vēsture), “NAIS” (likumdošana), EBSCO (pilna teksta datu bāze angļu valodā). Īpaši tas nozīmīgi mazāk turīgajai iedzīvotāju daļai.”
Noņem spriedzi pret jauno
Ieceres gaitā panākts, ka vecākā gadagājuma bibliotekāriem radīta pozitīva attieksme pret jaunajām tehnoloģijām. Protams, jauninājumu ieguvums ir arī automatizētais bibliotekāru darba process. Pēc pāris gadiem lasītājiem būs iespēja attālināti rezervēt nepieciešamo grāmatu no jebkuras Latvijas bibliotēkas.
Svarīgākais VVBIS projekta “Gaismas tīkls” mērķis – nodrošināt līdzvērtīgu informācijas piedāvājumu gan Rīgā, gan attālākajā Latvijas apdzīvotajā vietā, uzsver A. Liepa. Pakalpojuma pieejamība ir izlīdzinājusies visā valstī. Tādēļ publisko bibliotēku aprīkojums ir pretējs priekšstatam, ka Rīgā ir viss, bet reģionos ne. Nereti bibliotēka ir vienīgā interneta pieslēguma vieta – gaismas punkts pagastā. Protams, no bibliotekāra aktivitātes arī daudz atkarīgs. Viņš ir starpnieks jeb informācijas brokeris starp lasītāju un informāciju. Nozīmīgs ir pašvaldības ieguldījums vietējo bibliotēku attīstībā. Pēdējā laikā valstī bibliotēku telpas tiek jauki pārveidotas, iedalīts vairāk līdzekļu to remontam. Lasītājiem ir patīkami turp aiziet. Mazajās vietvarās situācija ir cita, tām pietrūkst līdzekļu. Taču pozitīvais piemērs aizrauj arī ierobežotu finanšu gadījumā.
Lielāks apmeklējums
Valentīna Tiščenko, Iecavas novada Rosmes bibliotēkas bibliotekāre, teic: “Tagad strādāt ir pavisam citādāk. Es varu piedāvāt lasītājiem plašākas iespējas gūt informāciju.” Bibliotēkas apmeklējumu skaits kopā ar interneta izmantošanu ir audzis.
Vecsaules pagasta bibliotēkas vadītāja Agrita Hatkēviča saka: “Ja ne šis projekts, droši vien bibliotēkās datoru pašlaik vēl nebūtu. Pienākumu ir vairāk, taču darbs kļuvis intensīvāks.” Vecsauliete Leonarda Stankeviča bibliotēku neapmeklē, taču to dara viņas mazbērni. Ģimenei mājās ir dators, taču bez interneta pieslēguma. Tādēļ pensionāre pozitīvi vērtē, ka bibliotēka piedāvā jaunus pakalpojumus.
