DITA STARTA, Vecumnieku vidusskolas skolotāja: – Pagājusī nedēļa bija gana darbīga, iespraucās arī kāds stresa mirklis, taču patīkamu emociju netrūka. Darba pietika no agra rīta līdz pat vēlam vakaram.
DITA STARTA, Vecumnieku vidusskolas skolotāja:
– Pagājusī nedēļa bija gana darbīga, iespraucās arī kāds stresa mirklis, taču patīkamu emociju netrūka. Darba pietika no agra rīta līdz pat vēlam vakaram. Lielu laika daļu paņēma skola. Man uzticēti pienākumi arī Vecumnieku luterāņu draudzē. Esmu draudzes priekšnieces vietniece. Tā kā pagājušajā nedēļā bija baznīcas 160. dzimšanas dienas svinības, darba tiešām bija ļoti daudz.
Pirmdienu un otrdienu pamatā veltīju skolai. Otrdien ģimenē bija liels notikums – manam mammucim 70 gadu jubilejas svinības. Sabrauca bērni un mazbērni. Kopā būšana sniedza dzīvespriecīgus, sirsnīgus un miera pilnus brīžus.
Trešdien skolā tika rīkota metodiskā sanāksme, kurā spriedām par plānotiem pārbaudes darbiem. Šajā dienā bija arī tikšanās ar Eirokluba jauniešiem. Viņi rakstīja projektu, tāpēc vasarā varēja iepazīties ar Briselē izvietoto institūciju darbu.
Ceturtdienas pirmajā daļā vadīju stundas, bet pēcpusdiena pagāja, gatavojot baznīcas avīzi.
Savukārt piektdien piedalījos seminārā Rīgā. Izglītības iestāžu metodiķi pārrunāja dažādus jautājumus, arī par skolu akreditāciju. Seminārā izskanēja vērā ņemams priekšlikums, kā izglītības iestādēm mazināt papīra kalnus. Tika piedāvāts visu informāciju saglabāt elektroniskā vidē. Tādējādi mapītes paliks vēsturē, to vietā parādīsies informācijas nesēji un glabātāji.
Pirms lielās svētku dienas bija sestdiena, kad paguvu ar kolēģi Haritu doties uz mežu pēc sēnēm. Pārbaudījām zināmās beku vietas, dodoties zaļajā rotā pa Ogres ceļu. Mūsu brauciens nebija velts, un pāris spaiņu ar apšu bekām bija pilni. Pēcpusdiena pagāja baznīcā, gatavojoties svētkiem, bet svētdiena bija godu diena.
Visu mūžu esmu dzīvojusi Vecumniekos. Taču bērnībā, skolas gados, jaunībā ne reizi nebiju ienākusi Vecumnieku baznīcā, kaut gan diendienā gāju tai garām. Bija tāds jocīgs laiks, kurā dzīvojām, – kā ar klapēm uz acīm. Jāsaka paldies visiem tiem cilvēkiem, caur kuriem Dievs mani uzrunāja. Ticība tik tiešām palīdz dzīvot.
