SIA «Vides projekti» realizē jaunu, izglītojošu projektu, lai veicinātu sabiedrības izpratni par pļavu apsaimniekošanu un palīdzētu apzināties to vērtību.
SIA “Vides projekti” realizē jaunu, izglītojošu projektu, lai veicinātu sabiedrības izpratni par pļavu apsaimniekošanu un palīdzētu apzināties to vērtību.
Iestādes speciāliste Ilze Tihanova informē, ka pļavas un ganības Latvijā aizņem 33 procentus no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lielākā daļa no tām ir kultivētas pļavas, zālāju sējumi, atmatas. Valstī ir izstrādāta bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. Tajā viena no svarīgākajām ekosistēmām, ko nepieciešams saglabāt, ir zālāji un ganības. Par bioloģiski visvērtīgākajām tiek atzītas nekultivētas pļavas jeb zālāji, kuros vidēji 15 līdz 30 gadu nav ne arts, ne sēts vai mēslots, līdz ar to ir izveidojusies liela augu un bezmugurkaulnieku daudzveidība. Zālājs tiek atzīts par bioloģiski vērtīgu, ja tajā atrodams vairāk nekā 30 augu sugu, turklāt – jo pļava ir vecāka, jo labāk.
Zemgalē salīdzinājumā ar pārējiem novadiem bioloģiski vērtīgu zālāju ir maz, jo teritorijā ir izvērsta intensīva lauksaimniecība, norāda Zemgales reģionālā Lauku atbalsta dienesta tiešo maksājumu daļas vadītāja vietnieks Vilnis Reinfelds. Viņš skaidro: “Bioloģiski vērtīgo zālāju noteikšanu īpašniekiem piederošās platībās veic Latvijas Dabas fonds. Zemkopības ministrija slēdz līgumus ar zinātniekiem, vadoties pēc zemnieku iesniegtiem pieprasījumiem, un sākas izpēte. Darbs kādu laiku bija pārtraukts, bet šī gada 1. aprīlī tika izsludināta jauna pieteikšanās, un Dabas fonda speciālisti atsāka izpēti. Mūsu rīcībā nav ziņu par to, cik pieprasījumu ir iesnieguši Bauskas rajona zemnieki. Par katru bioloģiski vērtīgu zālāju hektāru īpašnieks var saņemt 138 eiro. Atbalsta maksājumi, ko piešķir no Eiropas Savienības budžeta, Latvijā reāli darbojas kopš 2004. gada.”
Lai iepriekš apstrādāta pļava kļūtu vērtīga, ir nepieciešami vismaz desmit gadi, kamēr atjaunojas augu sugu daudzveidība. SIA “Vides projekti” speciālisti uzsver, ka bioloģiski vērtīgās pļavas nedrīkst pārvērst par kūlas laukiem. Arī tām ir nepieciešama sistemātiska un pareiza kopšana. Vislabākie veidi ir ganīšana un pļaušana, kas katru gadu jāveic noteiktā laikā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, 2005. gadā valstī bija apsaimniekota mazāk nekā puse no 55 tūkstošiem bioloģiski vērtīgo zālāju.
