Puiši no Bauskas, Ceraukstes, Iecavas, Rundāles un citām Latvijas vietām 10. – 22. augustu pavadīja Krimā… Ne jau pludmalēs, bet Krievijas jūras kājnieku pulkā Sevastopolē.
Puiši no Bauskas, Ceraukstes, Iecavas, Rundāles un citām Latvijas vietām 10. – 22. augustu pavadīja Krimā… Ne jau pludmalēs, bet Krievijas jūras kājnieku pulkā Sevastopolē.
Izdošanās vieš jaunas cerības
Tur notika neliela Latvijas jauniešu pulciņa ievadapmācība dažādās jūras kājnieku specialitātēs. Šāds pasākums Latvijas jaunāko laiku vēsturē nav bijis, bet ir labas cerības, ka tas varētu kļūt regulārs. Neliekuļojot var teikt, ka viss izdevās, kā plānots. Liels nopelns ir šī pasākuma dvēselei un galvenajam iniciatoram Guntaram Žilinskim, sabiedriskās organizācijas “Jūras kājnieki – karavīru brālībā” prezidentam.
Pavisam bijām seši instruktori un 11 kadetu vecumā no 14 līdz 18 gadiem, latvieši un krievi. Krimā sagaidīja īsta svelme – apmēram +35°, kas nedaudz mazinājās tikai naktī.
Stingrs režīms
Pirmā diena pēc ierašanās bija paredzēta formas tērpu sakārtošanai u. c. iekārtošanās pasākumiem. Katram bija jāpiešuj tērpam sešas emblēmas. Tās raksturoja mūsu valstisko piederību Latvijai, kā arī tās karaspēka daļas, kurās gatavojāmies apgūt dažādas iemaņas. Dienas liela daļa tā arī pagāja, gatavojot formas, tās pielaikojot, ienēsājot zābakus.
Jauniešiem bija jāiekļaujas nometnes ikdienā. Naktī mums “uzbruka” Sevastopoles pulka desantnieku izlūki un pārsteidza nesagatavotus (ielīda caur istabiņu, kur saldi gulēja šoferi). Tad kursanti stājās uz pirmo nakts līniju. Pēc dažām stundām sākās pirmā rītarosme.
Turpmākajās dienās darbojāmies pēc noteikta grafika. Starp pulksten 7 un 8 bija rītarosme, plkst. 8.25 rīta līnija, plkst. 8.30 brokastis, no plkst. 9 līdz 13.30 nodarbības, plkst. 14.30 pusdienas, pēc plkst. 15 iepazīšanās ar apkārtnes ievērojamākajām vietām. Daži zēni ik dienu piedalījās niršanā. Rītarosmē bija jāveic pieci seši kilometri, vismaz kilometrs jāskrien līdz armijas daļai.
Jau no pirmās dienas patīkami pārsteidza virsnieku un ierindnieku izpalīdzīgā un laipnā attieksme. Visur, kur mēs gājām, un par visu, ko darījām, saņēmām izsmeļošu un skaidru informāciju. Nekur nejutām ne vismazāko neiecietību, viss tika parādīts, paskaidrots.
Visi piedalījāmies šaušanā ar dažādiem strēlnieku ieročiem, sākot ar Makarova pistoli, beidzot ar granātmetēju, lielkalibra ložmetēju, automātiem, snaiperu šautenēm utt.
Iepriekš instruktori mūs iepazīstināja ar dažādu ieroču uzbūvi un darbības principiem. Paši lādējām un izlādējām automātu magazinas, izjaucām, salikām ieročus, kā arī metām mācību granātas.
Zēniem pietiek izturības
Nedēļas vidū iznāca droši vien karstākā un grūtākā diena mūsu jaunkareivjiem. Dienas vidū temperatūra sasniedza pat +37°. Šajā dienā notika taktiskās apmācības. Tas nozīmē skriešanu pilnā ekipējumā ar bruņuvesti, ar gāzmasku pa šķēršļu joslu, nepārtraukti šaujot ar automātiem. Pie tā vēl pozīcijas sagatavošana ar sapierlāpstiņu ķīmiskās aizsardzības tērpā, gāzmasku uzvilkšana uz laiku, inženierapmācības ar mīnām. Lai gan viegli nebija, zēni izturēja.
Bija arī bruņutehnikas vadīšana, kur katrs kursants varēja piedalīties bruņutransportiera vai armijas smagās mašīnas “Ural” stūrēšanā. Interesanti un putekļaini.
Dažādu kauju liecības
Sevastopoles centrā apmeklējām “Monumentu nogremdētajiem kuģiem”. Piemineklis celts 19. gs. beigās un veltīts Krimas kara (1854. – 1856. g.) laikā nogrimušajiem burukuģiem pie ieejas Sevastopoles līcī. Pilsētā ir daudz piemiņas zīmju Krimas kara varoņiem – admirāļiem Nahimovam, Istominam. Arī mūsu militārā nometne bija pieskaņota 150 gadu jubilejai, kopš beidzies Krimas karš.
Apskatījām 30. lielgabalu bateriju. Tas ir pilnībā funkcionējošs militārais objekts.
Apmeklējām arī netālās Hersonesas senpilsētas drupas.
Pielīdzina gada programmai
Militārajai nometnei noslēdzoties, svinīgā līnijā mums pasniedza “grāmatu” par “jaunā karavīra” kursu beigšanu. Kursantu apmācība bija gan pietiekami dziļa, gan vispusīga. Ne velti viens no mūsu virsniekiem, kas mācījies Aizsardzības akadēmijā, atzina, ka visā akadēmijas laikā nav apguvis to, ko šeit nedēļā.
Pēdējo apmācību dienu vainagoja pelde atklātā jūrā, kur izturības paraugu rādīja mūsu komandieris Guntars. Vakarā viesnīcā sarīkojām svinīgu līniju, kurā tika nominēti labākie kursu dalībnieki atsevišķās disciplīnās. Izcilākie saņēma pat vairākas medaļas.
