Bauskas un citu Zemgales rajonu rokdarbnieču adītie cimdi šonedēļ sagatavoti nodošanai Latvijas Aizsardzības ministrijā.
Bauskas un citu Zemgales rajonu rokdarbnieču adītie cimdi šonedēļ sagatavoti nodošanai Latvijas Aizsardzības ministrijā.
Rīgā tos no mājamatnieku kooperatīvās sabiedrības “Akorande” pieņems 2. oktobrī, informē NATO Rīgas samita preses centra vadītāja Elīna Lazdāne. Ar latviskiem rakstiem rotātus dūraiņus pasniegs NATO samita dalībniekiem, kuri Latvijā ieradīsies novembrī.
Īslīciete Gunta Laizāne, mājamatnieku kooperatīvās sabiedrības “Akorande” priekšsēdētāja, pauž gandarījumu par veikumu: “Ieraugot pirmo pievedumu, ko uz Bausku nogādāja Jelgavas un Dobeles rajona rokdarbnieces, sajūsmā samulsu. Tāds skaistums ir cimdu rakstos un krāsās! Sirds ietrīsējās. Paldies it visām adītājām, kas iekļāvās mūsu kooperatīvā.”
“Akorandes” dibinātāja ir Latvijas Lauku sieviešu apvienība (LLSA). Līgums tika parakstīts par 2300 pāru. Pēcāk izrādījās, LLSA ir kļūdījusies, jo bija vēl daudz adītāju, kuras vēlējās piedalīties šajā akcijā. Apvienības valdes priekšsēdētāja Rasma Freimane atzīst: “Tagad esam apzinājušās, kādi uzdevumi mums pa spēkam. “Akorande” ir komercstruktūra, domāju, ka pirmais solis iedrošinās nākamajiem projektiem. Ir izveidojusies spēcīga komanda.”
Baušķeniece Kristīne Raismane ir viena no gados jaunākajām adītājām, kas palīdzējusi pielocīt lielo cimdu pūru. Viņa uzadījusi divus pārus vīriešu un 16 pāru sieviešu cimdu. Rokdarbniece sacīja: “Man patīk adīt. Kurzemnieku rakstus apguvu pirmoreiz. Mierīgi strādājot, trīs dienās var uzadīt vienu pāri. Kad termiņš tuvojās noslēgumam, tad bija jāpasteidzas un vienā dienā spēju uzadīt vienu cimdu. Pašlaik dzīvoju mājās un pieskatu nepilnus trīs gadus veco dēliņu Ričardu. Viņa vecākais brālis Roberts mācās pirmajā klasē.
No Aizkraukles rajona uz Bausku 133 cimdu pārus atve-da Silva Bērenfelde, sieviešu klu-ba “Valles pūces” dalībniece. Vi-ņa stāstīja: “Organizējām čet-ras nodarbības, jo cimdu adīša-nā vajadzēja ievērot noteiktus standartus. Kopīgi vērtējām pir-mos mēģinājumus. Vecās adītājas skeptiski raudzījās uz šablonu izmantošanu adījumu gludinā-šanā. To izdarot, atzina, ka tas ir tiešām labs paņēmiens. Čakli strādāja visas sešas adītājas, taču īpaši jāapbrīno Bebru pa-gasta bibliotekāres Ausmas Ro-des centība. Viņa, nepārtraucot ikdienas pienākumus, uzadīja 25 pārus. Dažkārt strādāja pat līdz četriem rītā. Vīrs pat pie-radis, ka viņam jāgatavo vakari-ņas. Nododot adījumus, Ausma teica: “Būs drusku žēl, ka tas cimdu bums beidzas.””
