Stāsta Pilsrundāles vidusskolas 12. klases audzēknis SAMVELS SARIBEKJANS: – Pagājušās nedēļas īpašais notikums man bija piedalīšanās Dzejas dienu diskusijā par necenzētas leksikas izmantošanu literatūrā.
Stāsta Pilsrundāles vidusskolas 12. klases audzēknis SAMVELS SARIBEKJANS:
– Pagājušās nedēļas īpašais notikums man bija piedalīšanās Dzejas dienu diskusijā par necenzētas leksikas izmantošanu literatūrā. Domu apmaiņai es nopietni gatavojos, jo zināju, ka skolā ieradīsies sabiedrībā pazīstama literatūras kritiķe, kura vadīs sarunu. Temats mani ieinteresēja arī tādēļ, ka pats rakstu dzejoļus latviešu un krievu valodā. Nevienam nerādu, jo tie ir pārāk personiski.
Uzskatu, ka nevainojamā literārā valodā nevar izteikt tādas plosošas emocijas kā naids un bezspēcība, tur vajag skarbākus vārdus. Patiesībā tā ir robeža, aiz kuras necenzētus izteicienus vairs nedrīkstētu lietot, jo tie iznīcina maigumu, var ievainot mīlestību un dziļi sāpināt.
Nav taisnība, ka mūsdienās jaunieši negrib lasīt. Katru brīvstundu es pavadu skolas lasītavā. Tā ir klusa, mierīga vieta, kur iespējams viegli koncentrēties, izlasīt jaunākos preses izdevumus, sameklēt materiālus referātiem. Pat romānu “Lēdijas Čaterlejas mīļākais”, šeit sēdēdams, esmu izlasījis.
Ļoti svarīgs notikums, kas iespaidos manu turpmāko dzīvi, sestdien bija iestāšanās Banku augstskolas sagatavošanas kursos. Savu izvēli esmu rūpīgi apsvēris un secinājis, ka šī izglītības iestāde man ir piemērota. Daudzu uzdevumu veikšanai bankā ir vajadzīga radoša improvizācija, tas nebūt nav monotons un garlaicīgs darbs. Banku augstskolā jau studē mans vecākais brālis Vardans.
Nozīmīga norise bija arī Saeimas vēlēšanas, kurās piedalījos pirmo reizi, balsojot Svitenes vēlēšanu iecirknī. Par politiku interesējos kopš 13 gadu vecuma, tādēļ priekšvēlēšanu laikā aizrautīgi nodevos partiju programmu analīzei.
Svētdien jutos noguris, jo aizvadītā nedēļa prasīja lielu intelektuālu spriedzi. Angļu valodā uzrakstīju un iesniedzu recenziju, bet vēsturē – diezgan apjomīgu pētījumu.