Pa Otrā pasaules kara pēdām – tā tiešā un pārnestā nozīmē varētu nosaukt Bauskas politiski represēto kluba «Rēta» dalībnieku vienas dienas ceļojumu pa Kurzemi (pa jaunam Zemgali).
Pa Otrā pasaules kara pēdām – tā tiešā un pārnestā nozīmē varētu nosaukt Bauskas politiski represēto kluba “Rēta” dalībnieku vienas dienas ceļojumu pa Kurzemi (pa jaunam Zemgali). Šis brauciens bija plānots starptautiskā projektā “Socrates Grundtvig-2”, kurā iesaistījusies arī “Rēta”.
Dodoties valsts rietumu virzienā, nepabrauksi garām Annas Brigaderes “Sprīdīšiem”, vismaz paklanīties rakstnieces mūžam. Šoruden, 1. oktobrī, A. Brigaderei bija 145. dzimšanas diena. Rīta agrumā Tērvetes parkā valdīja miers, salnas iekrāsotajā lapotnē rotaļājās saule, vēlēdama līdzenu tālākceļu.
Piemiņa
Dobelē vēlējāmies apskatīt komunistiskā genocīda upuru piemiņas ansambli, kas atrodas netālu no stacijas. Laukums nosacīti veidots kā dzelzceļa sliedes, gulšņu vietā puķu paklājiņi, kurus, tumsai iestājoties, apgaismo “sliežu” malās iemontēti gaismekļi. Aptuveni 200 metru garo ceļu noslēdz laukakmens un saplākšņu krustu šķērsu izkārtojums, kas simbolizē cilvēku likteņu samežģījumus. Soliņi “sliežu” malā aicina pakavēties atmiņu klusumā. Taču iztraucē preču vilciena sastāva tuvošanās pa īstajām sliedēm. Un klaboņa joprojām vieš nemieru…
Zantes pārsteigumi
Caur Jaunpili, kur pils parkā atdusas fon der Reku dzimta, kam pils piederējusi no 16. gs. beigām līdz 20. gs. beigām, pa gludi grantētu ceļu nokļūstam Tukuma rajona Zantē, Kurzemes cietokšņa muzejā. To izveidojis apbrīnojams fanātiķis, nerimtīgs kara relikviju meklētājs, atradējs un eksponētājs Ilgvars Brucis. Par šo darbu viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba medaļu. Īpašā nojumē apskatei novietota vācu, amerikāņu un krievu kara tehnika – lielgabali, mīnas, lidmašīnu vraki, “katjušas”, amerikāņu džips un citas mašīnas, ko muzejam nodevuši zantenieki. Šausmas iedveš “vācu maurojošā govs”. No tās radītā trokšņa un vakuuma plīsuši asinsvadi un izsprāgušas acis. Gide Vida Kraučika mēģina restaurēt kara epizodes. Šo to precizē “Rētas” dalībnieks Jānis Simsons, kurš pats pirms 61 gada “vārījies” Kurzemes katlā.
Ar apmeklētāju īpašu interesi lepojas “Josifs Staļins”, 45 tonnas smags tanks, krievu armijas blindāža un vācu štāba bunkurs (oriģināli), kā arī mūsu novadnieks – no Bauskas atvests divplāksnis AN-2, kas savulaik virs tīrumiem bārstījis minerālmēslus. I. Bruča privatizētās bijušās padomju saimniecības kantora ēkas otrajā stāvā vairākās telpās izvietoti Latvijas vēstures eksponāti no Pirmā pasaules kara līdz neatkarības atjaunošanai ciešā saistībā ar Zantes pagastu. Šogad muzeju jau apmeklējuši seši tūkstoši interesentu, bet 14. jūnijā tam apritējusi desmit gadu jubileja.
Pūces dzirnavas apskatāmas divu iemeslu dēļ. Tur uzņemta Jāņa Streiča filma “Likteņdzirnas”, tur – ģenerāļa Ludviga Bolšteina dzimtas īpašums, kur viņš uzturējies vasarās. 1940. gadā, četras dienas pēc Latvijas okupācijas, Robežsargu brigādes komandieris izdarījis pašnāvību nošaujoties, tādējādi protestēdams pret Ulmaņa vienpersonisko lēmumu atdot Latviju Krievijai bez viena šāviena. Bijušo Pūces dzirnavu kādreizējā darbinātāja Imula pamazām aizaug un izsīkst, bet vasaras namiņā neliela ekspozīcija glabā L. Bolšteina piemiņu. Ik vasaru 21. jūnijā tur pulcējas sirmie cīnītāji pret padomju varu un robežsargi.
Savējo sasauksme
Ceļabiedre Līvija sacīja, ka viņas simpātijas mainījušās – no Ventspils uz Kandavu, kuru viņa uzskata par ļoti latvisku, tīru un daiļu pilsētu. Daļēji par to pārliecināmies, līkumodami pa Kandavas ieliņām. Tur mūs sagaida bijušais novadnieks Pēteris Briedis. Viņu pavisam no citas puses bijām iepazinuši grāmatā “Briežu dzimta”. Tur rakstīto nu redzējām savām acīm. Novada muzejā sarkanā istaba (cēlonis) ar padomju laiku neatņemamiem atribūtiem ved uz pelēko telpu (sekas), kur uz īpašā noskaņā veidotās sienas (māksliniece Inga Brīniņa) var izlasīt apzināto Kandavas novada politiski represēto vārdus. Pašlaik to ir 631.
Esam dzīvības dārzā, kā nosacīti varētu dēvēt Briežu ģimenes plašo īpašumu Kandavas nomalē. Rudens ziedu saliņās zemes spēku smeļ daudz cietušās dzimtas cilvēkiem stādītie kociņi. Tie radot izjūtu, ka viņi visi katru dienu ir kopā. Plašā dārza stūrī skatu tornis meistarots pēc lēģeru sargtorņa parauga, kas paaudžu paaudzēm atgādinās par tiem, kuri nekad neatgriezīsies. Baušķenieki neslēpj sajūsmu par redzēto.
Mājupceļā priecājamies par savu dzimteni. Nokoptie tīrumi, svaigais arums un atāla tumīgais zaļums veido savdabīgu rakstu, kas iekļaujas dienā iepazītās vēstures pinumā.
