Tieši šodien, 13. oktobrī, ANDRIM DĀBOLIŅAM Viesturu pagastā ir pienākusi 66. dzimšanas diena.
Tieši šodien, 13. oktobrī, ANDRIM DĀBOLIŅAM Viesturu pagastā ir pienākusi 66. dzimšanas diena.
Andris ir zemnieks, kurš cerīgi skatās nākotnē. Viņš plāno saimniecību nevis samazināt, bet gan paplašināt. Vectēva mājā viņš dzīvo visu mūžu un pārbūvējis to lielāku. Pie darba jubilārs pieradis kopš bērnības. “Biju vienīgais bērns ģimenē, tēvs krita karā, paliku ar mammu un vecmāmiņu. Nācās uzņemties vīriešu darbus un pienākumus. Mācījos Jaunsvirlaukas pamatskolā, bet pēc stundām – rūpes par saimniecību. Pēc pamatskolas devos mācīties uz Apguldes mehanizācijas skolu un savulaik kolhozā visilgāk nostrādāju par šoferi.”
Padomju iekārtas gados ar automašīnu Andris izbraukājis visu Latviju. “Tagad gan sen nekur neesmu bijis. Mums ir lopiņi, nevar jau tā skraidīt apkārt. Meita Agrita un dēls Gunārs piedāvājas palikt mājās, lai es ar sievu Ingrīdu varētu kur aizbraukt. Ir jau pierasts tā pa mājām, ka grūti izkustēties,” stāsta Andris Dāboliņš.
Andrim darba mājās ir daudz, jo pašam un arī dēlam Gunāram ir katram sava zemnieku saimniecība. Darbi tiek veikti kopā un vienam otru atbalstot. Audzē labību, rapšus, kartupeļus.
Meita Agrita slavē tēti un stāsta, kā viņš kopā ar znotu Aleksandru pirms pāris gadiem uzcēlis pirtiņu: “Tētis visu iepriekš izplāno, izprojektē un tad realizē.” Tagad ģimenei ir pirtiņa, kurā gan atgūst spēkus pēc smagiem darbiem, gan izkarsējas svētku reizēs. Agrita arī neslēpj, ka tētis ir ļoti izpalīdzīgs, tāpēc nereti kaimiņi viņu lūdz talkā ar savu tehniku zemes darbos.
Andris atzīst, ka necieš bezdarbību. Bijis laiks, kad abi ar sievu dancojuši deju kolektīvā. jubilārs agrāk ļoti daudz lasījis, patikuši gan vēsturiski romāni, gan detektīvi. Tagad lasīšanas kāre drusku noplakusi, jo pēc smaga darba vairāk gribas iesēsties mīkstā krēslā pie televizora un noskatīties kādu izglītojošu pārraidi.
