Parīzē dzīvojošas jaunas ķīniešu rakstnieces romāns par Tanu dinastijas imperatori – sievieti – Senajā Ķīnā. Vēstījums liecina par savas valsts vēstures ļoti labām zināšanām.
Parīzē dzīvojošas jaunas ķīniešu rakstnieces romāns par Tanu dinastijas imperatori – sievieti – Senajā Ķīnā. Vēstījums liecina par savas valsts vēstures ļoti labām zināšanām. Bagātīgais faktu materiāls ir atainots viegli uztveramā formā, radot klātbūtnes ilūziju. Darbs, kura vēsturiskie fakti organiski saplūst ar autores iztēli, ir ļoti cilvēcīgs, jo valsts vēstures dramatiskās kolīzijas tiek aplūkotas no konkrētas personas – valdnieces – viedokļa. Romāna galveno varoni rakstniece neinterpretē kā sastingušu kanonu, bet šaubu, vājību, kompromisu ievainotu cilvēku, kam liktenis ir lēmis būt par neierobežotas varas simbolu. Darbā ir pietiekami plaši atspoguļota valsts pārvaldes sistēma agrīno viduslaiku Ķīnā, galma hierarhija, rituāli, reliģiskā ietekme un sadzīve.
Rakstniece Francijā kļuva populāra pēc pirmā romāna “Meitene, kas spēlēja go” publicēšanas, kad tika apbalvota ar divām prestižām literārām prēmijām.
