Projekta «Tūrisma attīstība Latvijas un Lietuvas pierobežā» dalībnieki septembra nogalē devās divu dienu pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju.
Projekta “Tūrisma attīstība Latvijas un Lietuvas pierobežā” dalībnieki septembra nogalē devās divu dienu pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju.
Grupā bija pārstāvji no Bauskas rajona Skaistkalnes pagasta, kā arī Aizkraukles rajona un Biržu rajona Lietuvā. Pasākuma iniciatores – Bauskas lauku konsultāciju biroja (LKB) vadītāja Eleonora Maisaka un biedrības “Skaistkalne” vadītāja Laima Indriķe.
Noskatīta ideja
Pārrobežu sadarbības modeli tūrismā finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitāte “Interreg III A Dienvidu prioritāte”, LKB un vietējās pašvaldības. Projekta mērķis ir veicināt Bauskas un Biržu rajona dabas un ūdens resursu apsaimniekošanu, kā arī starpvalstu tūrisma attīstību. Abus rajonus saista robežupe Mēmele. Vairākas projekta sastāvdaļas ir jārealizē abu valstu partneriem, tāpēc Eleonora Maisaka šī projekta dalībniekiem vēlējās parādīt pirms trim gadiem Polijā noskatīto ideju. Valodas barjeras dēļ (poļi nesazinās angļu valodā) brauciena mērķis bija pārsteiguma auras vīts. Nespējām noticēt tam, ko ieraudzījām Baltovas juras parkā un ko poļi bija paveikuši tikai trīs gadu laikā.
Gleznainas ainavas
Baltovas juras parks atrodas apmēram 200 km uz dienvidaustrumiem no Varšavas. Gleznaino ainavu dēļ Baltovas apgabalu dēvē par Polijas Šveici. Cauri parkam dažādu krāšņu krūmu un koku ielokā vijas Kamienas upīte. Parks atrodas kalnu ieskautā ielejā.
Parka izveidošana ļāva samazināt bezdarbu, kas šajā reģionā bija viens no augstākajiem Polijā. Tajā darbu raduši 80 Baltovas iedzīvotāju. Parka izmaksas sasniedza vienu miljonu ASV dolāru. Eiropas Savienības karodziņu virtenes parka teritorijā liecina, ka viens no finanšu avotiem ir ES SAPARD programma.
Doma par dinozauru parku
Parka tapšanas sākumposmā tā centrā bija dīķis ar pīlēm, viens dinozaurs, Kamienas upīte un plosti. Ideja veidot dinozauru parku nebija nejauša. Doktors Gerards Gerlinskis (Polijas Ģeoloģijas institūts) atklāja un studēja dinozauru pēdu nospiedumus Baltovā. Mezozoja ēras juras perioda laikmeta milži ir plaši pārstāvēti dažādās kinofilmās. Poļiem vien atlika attīstīt ideju par savu dinozauru parku.
Pirmo šī juras perioda milža modeli nosauca par Gerardu, par godu Dr. Gerardam Gerlinskim. Dinozaura augstums bija 4,5 m, garums – 14 metru. Parka atklāšanas dienā tika apsolīts, ka divu gadu laikā parkā būs jau pieci dinozauri. Pašlaik to tur ir krietni vairāk un Baltovas juras parks ir vienīgais dinozauru tēmas atrakciju parks Austrumeiropā. Pēc gatavām formām tos veido kāds poļu entuziasts. Viena modeļa izmaksas rakstāmas ar trim nullēm.
Savi čempioni un modeļi
Baltovas juras parkā ir arī zirgu ferma ar 28 zirgiem. Deviņi no tiem ir šķirnes, viens piedalās kādas populāras poļu filmas uzņemšanas skatos, kāds cits lepojas ar sudraba medaļu Polijas mēroga sacensībās. Zirgu kopēja ar lepnumu stāsta par nākotnes plāniem – jauna staļļa celtniecību, ziemas tūrisma organizēšanu un vizināšanu ar kamanām, par poļu safari parka izveidi pašreizējā parka teritorijā. Mazie poniji tik ļoti patīk parka apmeklētājiem, ka radusies ideja izveidot safari parku. Pašlaik Baltovas parkā tiek piedāvātas izjādes ar zirgiem un vizināšanās pajūgos.
Leģendas un dziesmas
Parka gidiem ir, ko stāstīt par katru kvadrātmetru. Viņi zina leģendas ne tikai par dinozauriem, bet arī par 500 avotiņiem parka teritorijā. Lai atpūstos no plašā informācijas klāsta, var doties izbraucienā ar dzeltenzaļu bānīti. Sapņojums noteikti nesanāks, jo prātā dominēs labā skaudība. Savu neuzņēmīgās enerģijas artavu pēc tam var izlikt šaušanā ar bultu un loku. Viens no emocionālākajiem ir brauciens ar plostu pa Kamienas upīti. Kad viens no poļu airētājiem akordeona pavadībā sāka pazīstamu meldiņu par čigānzēnu, latviešu tūrisma attīstības entuziastu koris pievienojās ar skanīgu dziesmu. Vai kas tāds būtu neiespējams braucienā pa Mēmeli?
Poļi sola, ka Baltovas juras parka teritoriju palielinās četras reizes. Jau top grandioza kalnu slēpošanas trase. Tūrisma attīstībai Polijas Šveicē nebūs sezonas rakstura, jo izdomas bagātajai tautai tāda nav arī tūrisma ideju ģenerēšanā.
P. S. Brauciena organizatori pateicas Skaistkalnes paulīniešu ordeņa mūkiem par palīdzību informācijas sagatavošanā un kontaktu nodibināšanā.
