Gribējām uzdot jautājumu «Latvenergo», bet telefoni joprojām nav sazvanāmi. Vai vienīgi Rundāles pagasta iedzīvotājiem vai arī citiem cilvēkiem kvītis par maksājumiem ir izdotas tikai līdz septembrim?
Gribējām uzdot jautājumu “Latvenergo”, bet telefoni joprojām nav sazvanāmi. Vai vienīgi Rundāles pagasta iedzīvotājiem vai arī citiem cilvēkiem kvītis par maksājumiem ir izdotas tikai līdz septembrim? Ja tā, kad atsūtīs trūkstošās?
– Kā “Bauskas Dzīve” noskaidroja “Latvenergo” klientu apkalpošanas servisā, pašlaik tik tiešām ir problēmas ar uzņēmuma sazvanīšanu. tāpēc iedzīvotāji aicināti savus ziņojumus atstāt arī balss pastā, nosaucot savu vārdu, uzvārdu, klienta līguma numuru, kā arī norādot jautājumu un savas koordinātas. Ja nepieciešamas maksājumu kvītis, iedzīvotājiem jāzvana uz klientu servisa informatīvo tālruni 7728777 un jāprasa, lai izsūta jaunas.
Kas atbild par beigtu dzīvnieku novākšanu no Bauskas ielām?
– Kā paskaidroja pašvaldības izpilddirektors Jānis Mičulis, pilsētas iedzīvotāji par pamanītiem beigtiem dzīvniekiem var ziņot SIA “Vides serviss” pa tālruni 3922713. Darbdienās un darba laikā Bauskas teritorijā tas ir SIA “Vides serviss” ielu uzkopšanas strādnieku ziņā.
J. Mičulis arī atgādināja, ka Mēmeles ielā 15a ir sākusi darboties mazo dzīvnieku veterinārā klīnika. Tās paspārnē ir ierīkota suņu un kaķu patversme. Tur notiek gan suņu potēšana, gan ārstēšana. Nodrošināta arī iespēja pieteikt vecu vai ļoti slimu suņu vai kaķu eitanāziju (iemidzināšanu). Jāuzsver, ka tur var ziņot arī tad, kad kustonis ir sabraukts uz ielas. Speciālisti ieradīsies norādītajā vietā, savāks nobraukto dzīvnieku, dezinficēs notikuma vietu. Samaksu par šo izbraukumu segs pašvaldība.
Uzskatu, nav pareizi, ka pilsēta atļauj pārrakt ceļu un neprasa pienācīgi salabot. Daudzās ieliņās ir vilkti kabeļi un gāzesvadi uz privātajām mājām un rakuma vietas slikti sataisītas, pēc gada veidojas bedres. Kāpēc Dome neseko līdzi šādiem gadījumiem?
– Jānis Mičulis norāda, ka pastāv speciālas formas iesniegums un izkopējums no tehniskā projekta, kur redzama rakšanas vieta un saskaņojumi ar citu inženiertīklu turētājiem. Ar savu parakstu rakšanas veicējs garantē, ka izraktā vieta tiks sakārtota (ar konkrēta datuma norādi). Parasti tas tā arī notiek. Taču, aizberot tranšejas, nereti grunts netiek pietiekami noblīvēta. Ir labi, ja to var fiksēt tūlīt pēc darbu beigšanas, bet ir gadījumi, kad rakumu vieta tiek asfaltēta un iesēdums veidojas tikai nākamajos gados.
Pēc būvniecības noteikumiem pastāv divu gadu garantijas prasības. Ja šajā laikā jāveic papildu remonts rakuma vietā, tad par to ir jāsamaksā būvētājam (vai personai , kas parakstījusi garantijas vēstuli). Diemžēl ne vienmēr iepriekšējo gadu racēju var atrast. Ir bijuši gadījumi, kad rakuma vieta iesēžas pēc trim, pieciem gadiem, īpaši pēc siltām ziemām vai slapjiem rudeņiem, vai arī tad, ja jūtami pieaug satiksmes slodze. Tad remonts diemžēl jāveic par pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Pašlaik diviem Domes darbiniekiem (kārtībniekam A. Bulam un īpašumu apsaimniekošanas nodaļas speciālistam G. Šlosbergam) ir uzdevums ikdienā sekot līdzi tam, kāda veidojas situācija pēc rakšanas darbu izpildes. Pieļauju, ka ir vietas, kur defekti paliek nepamanīti. Tāpēc lūgums par šādiem gadījumiem informēt izpilddirektoru vai iepriekš minētos Domes darbiniekus, pauž J. Mičulis.
