20. oktobris AGNESEI ČAKŠAI Īslīcē katru gadu ir nozīmīga diena, taču šodien viņai aprit tieši 30 gadu.
20. oktobris AGNESEI ČAKŠAI Īslīcē katru gadu ir nozīmīga diena, taču šodien viņai aprit tieši 30 gadu.
Ja kāds jubilārei vaicātu, kas ir nozīmīgākais, ko līdz šim vecumam ir ieguvusi, viņa atbildētu, ka tie ir abiem ar vīru piederošie divi miljoniņi. Tā Agnese dēvē dēlēnus – nepilnus četrus gadus veco Matīsu un divus gadus un četrus mēnešus veco Krišjāni. “Ar dižu karjeru nevaru lielīties, bet man šķiet, ka mīļas attiecības, kuras savā ģimenē esmu izveidojusi un turpinu uzturēt, ir svarīgākas,” saka Agnese.
Jaunajai māmiņai ir savi uzskati par bērnu audzināšanu. Viņa vēlas, lai dēli jūtas brīvi, nevis ik brīdi uztraucas, ko mamma teiks. “Neliedzu rāpot pa smilškasti, iesēsties peļķē, uzkāpt kokā. Protams, pati stāvu aiz muguras, ja nu kas gadās. Nenoliedzami – ir lietas, kas netiek atļautas.”
Agnesei ir grūti iedomāties tādu sestdienu, kad visa ģimene brīvo laiku izniekotu, piemēram, klīstot Rīgā pa lielveikaliem. “Labāk aizbraucam uz mežu vai jūrmalu, izskraidāmies, pamētājam ūdenī akmentiņus. Esam vairākas reizes, arī šovasar, bijuši Norvēģijā, klejojuši pa kalnu takām ar visu to, kas somā uz muguras,” viņa stāsta. Patiesi lielo ceļošanas prieku Agnesē spējis radīt vīrs. Kad sākuši draudzēties, viens otru tieši pārgājienos lieliski iepazinu ši. “Ja saules svelmē kājām jāmēro 20 kilometru, drīz vien par sevi liek manīt noberztas pēdas. tieši tādos grūtos brīžos vislabāk otru cilvēku var iepazīt. Tas mums izdevies arī laulībā, kopā esam deviņus gadus.”
Agneses vīrs Jānis ir mācītājs Bauskas baptistu draudzē, tāpēc svētdienās viss ir pakārtots šiem pienākumiem. “Mūsu ģimenē galvenā grāmata ir Bībele,” atklāj Agnese. Viņai ļoti patīk lasīt, joprojām mīļas esot bērnu grāmatas. Ieraugot jaunizdotu Astridas Lindgrēnes darbu, griboties to nopirkt. Patīkot arī apraksti par ceļojumiem un vēsturiski romāni. Agnese stāsta, ka viņa var vienlaikus lasīt vairākas grāmatas, līdzīgi ir ar rokdarbiem. “Spēju iesākt gan adījumu un tamborējumu, gan izšuvumu un tad atbilstīgi noskaņojumam turpināt to, kas tajā brīdī ir tuvāks,” stāsta gaviļniece.
Viņa secinājusi, ka parādījušās jaunas intereses. “Augstu vērtēju to, ka esmu ieguvusi Kristīgās akadēmijas diplomu, bet nākamgad plānoju sākt studēt par pirmsskolas pedagoģi. Arī tagad vairākas dienas nedēļā strādāju skolā, un man tas patīk. Tikmēr ar puikām mājās paliek mana mamma, par lielo atbalstu viņai milzīgs paldies,” saka Agnese.
