Bauskas mežniecības mežsargam Vairim Stūrim nesen Svitenē izdevies nomedīt stirnbriedi, kura ragi, iespējams, varētu kļūt par šī gada labāko trofeju Latvijā. Tā uzskata Bauskas mežniecības medību speciālists Edgars Piķelis.
Bauskas mežniecības mežsargam Vairim Stūrim nesen Svitenē izdevies nomedīt stirnbriedi, kura ragi, iespējams, varētu kļūt par šī gada labāko trofeju Latvijā. Tā uzskata Bauskas mežniecības medību speciālists Edgars Piķelis.
Mērcē, vāra un balina
E. Piķelis iepazīstina ar ragu apstrādes procesu un trofeju vērtēšanas kritērijiem: “Vispirms dzīvnieka galvaskauss ir jāattīra no gaļas, mērcējot, lēnām vārot, mazgājot un balinot ar ūdeņraža pārskābi. Lai to izdarītu pareizi, ir jābūt zināšanām un pieredzei. Prasmes es papildinu, mācoties pie Latvijas Dabas muzeja taksidermistiem. Apstrādes process nav vienkāršs, mājās to nevar paveikt, tādēļ kopā ar domubiedriem esam nolēmuši Bauskā atvērt darbnīcu, kurā mednieki varētu sagatavot trofejas. Katrai sugai atsevišķi ragus vērtē pēc to tilpuma, garuma un svara. Vaira Stūra nomedītais stirnbriedis bijis ļoti veselīgs – par to liecina spēcīgie, krāšņie ragi.”
Informācijas nesēji
Medību trofejas satur pietiekami daudz informācijas par meža zvēriem. Tā, piemēram, pēc zobiem var noteikt dzīvnieka vecumu, pēc ragu struktūras – to, vai “ēdienkartē” ir pietiekami daudz minerālvielu. Mūsu klimata zonā meža zvēriem to parasti pietrūkst, atšķirībā no līdziniekiem, kas dzīvo kalnos. Tādēļ teritorijās noteikti ir jāizliek sāls, ko Bauskas mednieki regulāri dara.
Nereti mežniecības speciālisti tiek aicināti uz rajona skolām, lai palīdzētu bērniem labāk iepazīt dabas procesus. Tad viņiem ir iespēja aplūkot arī medību trofejas. Edgars Piķelis ir sadarbojies ar Uzvaras vidusskolu, bet drīzumā gatavojas doties uz Griķu pamatskolu un Īslīces vidusskolu. Trofejas var vienkārši pārvadāt un demontēt, ja tās ir pareizi piestiprinātas pie koka dēlīšiem, uzsver speciālists.
Amulets jānēsā līdzi
Ne vien ragi, bet arī meža zvēru zobi medniekiem ir lielā cieņā. Daudzi tos nēsā līdzi kā amuletus. Kopš senseniem laikiem zobi tika izmantoti aizsardzībai un veiksmei. Tos nēsāja, iekārtus ādas siksniņās, lika maisiņos, pie jostām. Zvēru un arī cilvēku zobi tika lietoti arī maģiskos rituālos.
Tika uzskatīts, ka brieža zobs palīdz mīlas lietās, bet aļņa – dod izveicību, tādēļ ir ieteicams vīriem, kam diendienā jāveic smagi darbi. Līdzīga ietekme esot arī lāča zobam. Savukārt lauvas zobu senatnē drīkstēja nēsāt tikai cilts vadošā persona.
Mūsdienās, meža zvēru zobiņus iestrādājot cēlmetāla ietvarā, juvelieri dāmām darina elegantus auskarus, gredzenus un kulonus.
