Ar labiem vārdiem Ceraukstes pagasta tautas namā 21. oktobra vakarā saietā «Mūsmājas» godināja cilvēkus, kuri savas mājvietas kopšanā ieguldījuši darbu, laiku un līdzekļus, lai radītu skaistumu.
Ar labiem vārdiem Ceraukstes pagasta tautas namā 21. oktobra vakarā saietā “Mūsmājas” godināja cilvēkus, kuri savas mājvietas kopšanā ieguldījuši darbu, laiku un līdzekļus, lai radītu skaistumu.
Pagasta lauku attīstības speciāliste un pieaugušo izglītības koordinatore Daila Kronberga stāsta, ka konkurss par sakoptāko sētu turpinājies no 25. maija līdz 25. septembrim. Vērtēšanas komisija visas pagasta mājas apskatījusi jūnijā un augustā, bet 5. septembrī pārlūkotas tās, kurām jau pamanīta kāda savdabība. “Nevar salīdzināt jauna uzņēmēja rocību un parasta pensionāra centību, tāpēc arī to nedarām. Priecājamies par katru, kurš radījis ko tādu, lai acij būtu, kur piestāt,” saka Daila Kronberga.
Ceraukstei cauri 15 kilometrus vijas maģistrāle A-7, un tas, ko ceļotājs redz pa logu, arī ir Latvijas vizītkarte. “Jāsaka paldies čaklākajiem, strādīgākajiem, kuri atraduši vietu ne tikai kūtiņai, garāžai, kāpostam un kartupelim, bet arī puķei, samtainam mauriņam, interesantai akmeņu kolekcijai, seniem darbarīkiem. Vienu vien izcelt būtu par maz, tāpēc šoruden paldies sakām vairāk nekā 20 ģimenēm,” uzsver pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Feldmanis.
Interesantas lietas var pamanīt ceraukstiešu sētās. Ošecku ģimenei “Vēsmās” tie ir apgleznoti akmeņi un kokā iesēdināti puķu podi. Ināra Vilciņa “Vainagos” sākusi ierīkot daiļdārzu, un noderējušas pieaugušo izglītības projektā gūtās zināšanas. Kaimiņu Gāberu un Herovecu ģimenes katru gadu savu apkārtni papildina ar kādu jauku akcentu – stādījumiem, kuros izmantota krāsaina mulča, dīķīti. Ilze Bremšmite mīt daudzdzīvokļu mājā, bet arī tur, pie viņas iekoptās puķu dobes, “piesēdusi” kokā griezta pūcīte. Žizenu ģimene “Pūru” mājās saviem bērniem, mazbērniem un viņu draugiem sagādājusi tādu prieku kā rotaļu laukumu ar dažādiem rīkiem. Šķiet, nebeidzama ir Rūdolfa Saulāja izdoma, kas “Lodēnos” nākamajam gadam iecerējis strūklaku mājas pagalmā.
Vērtēšanas komisija pamanījusi arī pagasta padomes priekšsēdētāja Jāņa Feldmaņa un viņa sievas vecāku ģimenes pūliņus, saglabājot un atjaunojot lauku ainavu pie mājām “Viesturi”. “Apmetāmies tur 1994. gadā. Tās ir no sievas radiem mantotas un atgūtas mājas. Pamazām ieaugusi mūsu birztaliņa, saglabāts dižozols, kurš ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā. Krūšu augstumā tā apkārtmērs ir 5,85 metri,” bez īpašas lepošanās stāsta Jānis Feldmanis.
Sestdienas vakarā Ceraukstes tautas namā valdīja omulīgs siltums. To sargāja jaunie logi, vēl dienu pirms svētkiem zālē strādāja meistari – to rāda kultūras darbiniece Inita Gilberte. Aplūkojot izliktās fotogrāfijas, varēja redzēt gan sakoptākās, gan zālēs ieaugušās pagasta vietas. Varēja minēt “Kas un kur tas ir?” un arī iegūt balvas.
Sveicienus māju un dārzu kopējiem bija sagatavojusi vietējā folkloras kopa “Laukam pāri”, senioru ansamblis “Sendienas”, meiteņu deju grupa, amatierteātris. Noskaņa bija sirsnīga, īsti ģimeniska, kā tas varētu būt mājās, kas katram ir mīļas.
