Pēc gada nozīmīgākā iekšpolitiskā notikuma – 9. Saeimas vēlēšanām – uz sarunu aicināju 9. Saeimas deputāta kandidātu no politiskās apvienības «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, Bauskas Domes deputātu RAITI ĀBELNIEKU.
Pēc gada nozīmīgākā iekšpolitiskā notikuma – 9. Saeimas vēlēšanām – uz sarunu aicināju 9. Saeimas deputāta kandidātu no politiskās apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, Bauskas Domes deputātu, pilsētas Novadpētniecības un mākslas muzeja speciālistu, Īslīces vidusskolas pasniedzēju, arī aizrautīgu ceļotāju, kolekcionāru un vēsturnieku RAITI ĀBELNIEKU.
Šodien, kad intervija publicēta, Raitis atrodas simtiem kilometru tālu no Latvijas. Jau vairākus gadus laikā, kad mēs šeit dzīvojam pirmā sniega un sala gaidās, Raitis “ķer vasaru aiz astes” kaut kur siltajās Vidusjūras zemēs.
Pirms vairākām dienām kādā drēgnā rudens pievakarē mans pirmais jautājums Raitim bija tiešs un nesaudzīgs: kā jūtas zaudētājs?
– Esmu optimists, bet ne tik liels, lai būtu dzelžaini pārliecināts par savu iekļūšanu Saeimā. Ar skaidru prātu aptvēru, ka dabūšu daudz balsu Bauskas rajonā, bet mani taču galīgi nepazīst citos rajonos. Tāpēc es jūtos tikpat labi kā vienmēr. Man nebija tādas domas, ka es šoreiz varētu iekļūt Saeimā.
Tu teici – “šoreiz”…
– Jā, es nenoliedzu iespēju, ka varētu startēt arī nākamreiz un citreiz piestrādāt, lai kļūtu pazīstamāks. Piedaloties šajā kampaņā, gribēju vairāk uzzināt, kā viss notiek, kā tauta skatās uz manu kandidatūru, kā atbalsta. Otra lieta, man bija svarīgi palīdzēt savai partijai iegūt balsis. Es domāju, ka ar šo uzdevumu veiksmīgi esmu ticis galā. Zemgales sarakstā biju desmitais, Bauskas rajonā esmu uzreiz pēc līderiem – Seiles, Dobeļa un Rasnača. Pretim manam uzvārdam ir 285 krustiņi, 46 reizes tas ir nosvītrots.
Kāpēc tu netiki ievēlēts?
– Tā ir mana neatpazīstamība ārpus rajona. Taču, neskaitot Jelgavu, pārējos rajonos man plusiņu ir vairāk nekā mīnusiņu. Ir jau citos rajonos arī tādi, kas mani pazīst. Varbūt kāds balsojot apskatījās manu vecumu, izglītību, profesiju.
Kādēļ tu vēlējies iekļūt Saeimā?
– Jau kādu laiku esmu pašvaldības deputāts un esmu saskāries ar gadījumiem, kad vienu vai otru jautājumu iespējams atrisināt, tikai sakārtojot valsts likumdošanu. Klasiskais piemērs ar Bauskas degvielas uzpildes stacijām. Tu kā deputāts vari izstiepties, bet likumdošana pašlaik ir tāda, ka tautas viedoklis nav liekams vienos svaru kausos ar privātīpašnieka vēlmēm kaut ko darīt uz savas zemes. Šādu sakārtojamu lietu ir ne mazums.
Kā vērtē vēlēšanu rezultātus partijai kopumā?
– Bauskas rajonā mūsu partijai ir ceturtais rezultāts, valstī esam sestie. Varam būt apmierināti. Šajā Saeimā mums ir viena deputāta vieta vairāk nekā iepriekšējā. Politikā daudz kas iet kā pa viļņiem. Eiroparlamenta vēlēšanās, salīdzinot ar 8. Saeimu, kur mūsu partijai īpaši nepaveicās, mēs ieguvām pusi no visām Latvijai paredzētām vietām. Mums ir četri deputāti no astoņiem, jo Ždanoku es neuzskatu par Latvijas intereses pārstāvošu Eiropas Parlamentā.
Cik lielā mērā Saeimas vēlēšanu rezultātus ietekmēja trešo personu reklāmas, arī jūsu partijas līderim Jānim Straumem piešķirtā iesauka “baķka”?
– Šī negodīgā reklāmas kampaņa ļoti iespaidoja vēlēšanu rezultātus.
Tātad cilvēki ir muļķi un uzķeras uz skaidri apjaušamām negodīgām metodēm?
– Nē, cilvēki nav muļķi, bet politikas teorija paredz, ka 20 procentu ir svārstīgie vēlētāji. Iepriekšējās vēlēšanās tie savu balsi atdeva kādiem jauniem spēkiem, noticēja glābēja, mesijas tēlam. Šajās vēlēšanās spilgta jauna politiskā spēka nebija un svārstīgais vēlētājs aizgāja reklāmu pavadā. Varbūt citādāk mūsu kampaņu būvējot, būtu arī citi rezultāti. Mēs uzsvērām Roberta Zīles ekonomisko programmu, bet ne visi to izlasīja, iedziļinājās, varbūt visiem tā nebija pieejama.
Runājot par “baķku”, redzams, ka svītrojumi liedza Straumem iekļūt Saeimā. Tā iesauka izklausās briesmīga, tas ir fakts. Es gan to pirmo reizi dzirdēju tikai Jūrmalas telefona sarunu lietā. Teksts bija tāds, ka “baķka” uz sakariem neiziet, un to pateica kāds krieviski runājošais. Daudziem mūsu vēlētājiem šis vārds iesēdās atmiņā un 7. oktobrī uzpeldēja.
Kā vērtē vēl vienu, manuprāt, šo vēlēšanu dīvainību – cilvēki tik ļoti mīl gausties par grūto dzīvi, sliktajiem politiķiem, bet Saeimā ievēl 70 procentu to pašu deputātu?
– Šie rezultāti parāda, ka nav taisnība tiem, kuri apgalvo, ka piedalīšanās vēlēšanās neko nemaina. Maina gan, jo, redz, Ūdre neiekļuva, lai gan partijai ir labi rezultāti. Tāpat arī ar Straumi. Runājot par to, kāpēc Saeimā tik maz ir jaunu uzvārdu, es domāju, ka pilsoņi tomēr izvēlas tos, kurus labāk pazīst. Tāpēc arī parasti iekļūst, piemēram, Raimonds Pauls. Ja arī balsotājs izraugās kādu partiju tās programmas, ekonomisko vai politisko nostādņu dēļ, tad brīdī, kad vēlēšanu zīmē sāk likt krustiņus vai arī svītro, viņš tomēr atzīmē pazīstamos.
Kā tu kopumā vērtē 9. Saeimas vēlēšanu rezultātus?
– Rezultāti atspoguļo negodīgo vēlēšanu kampaņu.
Tu to saki kā zaudētājs un kā partijas, kura ieguva tikai deviņas vietas, pārstāvis?
– Kāpēc? To taču atzina arī daudzi politologi, to parāda, piemēram, Tautas partijas reitingi, kuri, sākoties trešo personu reklāmas kampaņām, no astoņiem procentiem uzkāpa teju divtik. Arī Zaļo un zemnieku savienībā nostrādāja Lemberga faktors. Par viņu ļoti daudz balsoja tādi, kuriem ir nepieciešama vadoņa stiprā roka, varbūt pat diktatūra, nevis demokrātija. Lembergs, Repše, savulaik arī Šķēle – tie ir tādi harismātiski līderi, kuru pavadā daudzi aiziet.
Kāpēc jūsu partija sev nesagādā tādu līderi? Būtu jums tāda spilgta lokomotīve, kāda trešo personu grupa, kas uztaisītu skaistu reklāmas kampaņu, Saeimā iekļūtu vairāk deputātu un varētu veiksmīgāk īstenot visnotaļ pozitīvi vērtēto Roberta Zīles ekonomisko programmu.
– Harismātiskais līderis – tā ir bīstama spēlīte. Vienā brīdī viņš ir labs, bet pēc tam var atrasties pie sasistas siles. Mūsu partija nav vienas personības partija, par lēmumem tiek diskutēts, tos pieņemam demokrātiski. Partijas Domē ir ap 50 cilvēku: Saeimas deputāti, ministri, rajonu grupu vadītāji. Tieši tāpēc arī es šajā partijā iestājos. Mums nav ierasts veidot kādas pirmsvēlēšanu apvienības, kā, piemēram, Latvijas Pirmā partija ar “Latvijas ceļu” – vieni ir aizspriedumaini un konservatīvi, bet otri sevi dēvē par liberāļiem. Te ir skaidri redzamas priekšvēlēšanu aprēķina “laulības”. Nav īsti skaidra arī Zaļās partijas un Zemnieku savienības koalīcija. Tas jo spilgti izpaudās pērn Jelgavas cukurfabrikas gadījumā. Tad “zaļie” teica, ka fabrika jāklapē ciet, jo zivtiņas sprāgst nost. Savukārt otri sacīja – nekādā gadījumā, lai zivtiņas sprāgst, jādomā par zemniekiem.
Cik reāli ir kreiso draudi par divvalodību un citām latviešu tautai un latviešu valodai nevēlamām lietām? Cik reāla ir arī viņu iespēja strādāt valdībā?
– “Saskaņas centrs” salīdzinājumā ar PCTVL ir drusku civilizētāks kreisais politiskais spēks. Taču arī viņu priekšvēlēšanu izteikumos izskanēja daudz kas mums nepieņemams. Es domāju, ka viņi vienā koalīcijā ar mūsu partiju nevarētu būt. Tādā koalīcijā mums nav, ko darīt.
Pēc vēlēšanām izskanējuši pieņēmumi, ka “TB”/LNNK varētu loģiski saplūst ar Tautas partiju.
– Neredzu šādiem apgalvojumiem pamatu. Tās ir tikai politiskas spekulācijas. Pēc 8. Saeimas runāja, ka nu jau tūlīt “TB”/LNNK apvienosies ar “Jauno laiku”. Mums šādi varianti nav pieņemami kaut vai tāpēc, ka tās abas ir viena līdera vai oligarhu partijas. Mums labāk patīk demokrātija.
Kā vērtē šo vēlēšanu uzvarētājas – Tautas partijas – premjera solījumu par septiņiem trekniem gadiem, kas mūs sagaida. Vai tiešām dzīve varētu strauji kļūt labāka?
– Esot šādam valsts kopprodukta pieaugumam, tam noteikti ir jāatspoguļojas iedzīvotāju maciņos. Parasti jau tā ir, ka šie skaitļi vispirms parādās valsts makroekonomiskajos rādītājos, bet pēc kāda laika tos izjūt iedzīvotāji. Protams, ne visi, jo nekad jau visi neiegūst, bet vidējais slānis to noteikti izjutīs.
“Cilvēks kā cilvēks. Uzkāpa tribīnē. Beigts”. Kā tu komentētu šo Ojāra Vācieša dzejoļa fragmentu?
– No vēstures zināms apgalvojums, ka cilvēkus pārbauda ar naudu un varu. Ir arī, kas šos pārbaudījumus neiztur. Tādi bija gan agrāk, tādi ir arī mūsdienās. Par sevi varu teikt, ka esmu gatavs šo pārbaudījumu izturēt.
***
Viedoklis
– Ance Gulbe, Zemgales apgabalā kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no apvienības TB/LNNK: “Raitis apvienībā ir autoritāte ar savām plašajām vēstures zināšanām. To labi parādīja komentārs deputātu kandidātu bukletā, kurā bija teikts: “Šim vīram vēsture ir dzīvesveids.” Manuprāt, Saeimā Raitis būtu no tiem deputātiem, kurš klusi, nosvērti izpētītu jautājumu un pēc tam par to izteiktu savu viedokli, ko balstītu uz konkrētiem, pārdomātiem argumentiem. Raitis ir idejas, nevis skaļu paziņojumu cilvēks.
