Aiz loga redzu no skolas nākam zēnu pulciņu. Viens iet gabaliņu pa priekšu, un pārējie viņu apmētā ar kastaņiem.
Aiz loga redzu no skolas nākam zēnu pulciņu. Viens iet gabaliņu pa priekšu, un pārējie viņu apmētā ar kastaņiem. Pret mugursomu, kājām atsitas brūnie bumbuļi. Puisēns neatskatās, viņš iet, nodūris galvu, sargā to no trāpījumiem.
Izceļas atšķirības
Parasta bērnu rotaļāšanās? Varbūt, ja vien par mērķi allaž nekļūst viens un tas pats klases biedrs. Septembrī Ventspils skolā kāds zēns klases biedriem uzbruka ar nazi. Vēlāk noskaidrojās, ka viņš juties novests līdz izmisumam līdzaudžu nievājošās attieksmes dēļ. Kāds cits skolēns otram atriebjoties ar pildspalvu iedūris kājā.
Par šiem pāris gadījumiem ir spriests, daudzi citi nav pamanīti. Vardarbība Latvijas skolās ir aktuāla. To atklāj aptauja, ko sabiedriskās domas pētījumu firma “Latvijas Fakti” veikusi šī gada augustā. Izplatītākā aizskaršanas forma skolās ir emocionālā, psiholoģiskā ietekmēšana. Galvenie iemesli, kāpēc bērni tiek pazemoti, ir sociālais statuss, mazturīgāko apģērbs un atšķirīgs izskats, reizēm apsmiešanas iemesls ir fiziskie dotumi vai rakstura iezīmes. Lielās skolās pāridarījumu ir vairāk, secina aptaujas veicēji, laukos un mazpilsētā to par problēmu uzskatījuši mazāk par desmit procentiem “Latvijas Faktu” aptaujāto.
Svarīgi neklusēt
Psiholoģe Andra Katkeviča atzīst, ka, strādājot Īslīces vidusskolā, viņai nav bezcerīguma un drūmu izjūtu. “Redzu daudz pozitīvu resursu. Regulāri veicu skolas un klašu sociālpsiholoģiskā klimata izpēti. Tas palīdz redzēt situāciju kopumā un parāda, kam jāpievērš uzmanība. Protams, vienmēr var būt pēkšņi gadījumi ar kādu bērnu. Tas ir nopietni, kaut arī nekāda statistika šo vienu notikumu neataino. Esmu novērojusi, ka ir aizspriedumi, vecāki baidās no psihiatra konsultācijas, lai gan bieži bērniem tā ir nepieciešama, īpaši tiem, kuri izrādījuši vardarbību. Arvien biežāk pamanu, ka bērniem grūti sevi kontrolēt, ir neirozes, depresija, kas nav ne izlaidība, ne neaudzinātība, kā mēdz uzskatīt,” stāsta Andra Katkeviča.
Speciāliste uzsver, ka ļoti svarīgi, lai vecāki pazītu savu bērnu un pamanītu pārmaiņas uzvedībā. Interese ir jāizrāda iejūtīgi, tikai tad bērns, kad viņam ir grūti, uzticēs to vecākiem. Svarīgi ir par varmācību neklusēt, jo palīdzība vajadzīga ne tikai upurim, bet arī pāridarītājam.
Uztver tieši
“Pavisam nesen, runājoties ar pusaudžiem, dzirdēju, ka retais stāstītu saviem vecākiem par pāridarījumu. Lielākā daļa mēģinātu paši tikt ar to galā vai lūgtu palīdzību draugiem. Dzirdēts arī tā: “Es nemaz nevaru mājās stāstīt, ka man dara pāri. Tētis teica, ka tad viņus visus nositīs.” Bērns to uztver tieši un baidās. Ir bažas arī par pieaugušo izsmieklu: “Pats nevari sevi aizstāvēt?”
Skolēnam ir svarīga vecāku un citu pieaugušo palīdzība, bet, ja šādas situācijas risina tikai pieaugušie, bērnā nostiprinās pārliecība, ka viņš pats ar to galā netiks. Izjūta, ka viņa spēkiem tic, ir bezgala nozīmīga,” uzsver Andra Katkeviča.
“Īstie” un “mīkstie”
Iecavniece psiholoģe Inga Grīnberga novērojusi, ka konflikts rodas, ja klasē ir krasi atšķirīgas intereses un vēl mājās gūti stereotipi – mūzikas skolā mācās un grāmatas lasa tikai “mīkstie”, bet sporto, īpaši ar karatē nodarbojas “īstie”. Ja vecāki mājās par atšķirīgām bērnu interesēm izsakās nicīgi un paši ir skaļi, bravūrīgi (verbāli agresīvi), tas netieši pamudina skolēnus konfliktēt mācību iestādē. Reizēm ir tā, ka vecāki paši pazemo savus bērnus, apsaukājot, izsmejot citu klātbūtnē.
Pusaudži mēdz akli atdarināt arī savu elku uzvedību. Ja četrpadsmitgadīgo līderis smēķēs, runās rupeklības, aizskars mazākos, viņam būs vismaz pāris sekotāju. Ja mīļākās mūzikas izpildītājs uz skatuves lauzīs ģitāru, mētās mikrofonu, uzvedīsies agresīvi, faniem nepietiks ar lēkāšanu un emociju izkliegšanu. Tādi ir Ingas Grīnbergas novērojumi.
Kā jūsu bērni jūtas skolā? Ko viņi par to saka?
***
uzziņai
– Jelgavas skolēnu dome 25. oktobrī rīkoja forumu “Droša un veselīga vide jauniešiem Jelgavā”. Tajā piedalījās arī pilsētas Domes un Izglītības pārvaldes pārstāvji. Sniegta informācija par skolēnu sociālo drošību, jauniešu veselību Jelgavā, ceļu drošības problēmām, atkarību un apreibinošo vielu lietošanu.
– Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rīkotā konference “Kā es jūtos skolā?” notika vakar, 26. oktobrī. Jāveicina sadarbība, lai rastu risinājumu dažādām konfliktsituācijām mācību iestādēs, vardarbībai, sadarbībai ar vecākiem, novēlotai interesei par skolēnu individuālām vajadzībām. Tā informē Bērnu un ģimenes lietu ministrija.
– Vardarbības problēma skolās ir aktuāla, uzskata 83,1% šī gada augustā “Latvijas Faktu” aptaujāto.
– Jelgavas Izglītības pārvalde skolās veikusi anketēšanu. Noskaidrojies, ka 6% Jelgavas skolēnu izglītības iestādes telpās nejūtas droši, bet 5% apgalvo, ka līdzaudži izturas nesaudzīgi;
10% aptaujāto norādījuši, ka mācību iestādēs notiek strīdi un kautiņi, nedroši jūtas arī 5% jaunpienācēju no citām skolām;
52% aptaujāto audzēkņu atzinuši, ka patīk iet uz skolu, bet 6% teikuši, ka nekad nepatīk.
