Septembra vidū rajona Tiesa bargi sodīja atkarībā nonākušos Dmitriju Borovinu (dz. 1980. g .), Alekseju Borovinu (dz. 1984. g.) un Genadiju Isajevu (dz. 1979. g.) pēc Krimināllikuma 253. panta 2. daļas, kā arī zagli un spēlmani Jāni Baltiņu.
Septembra vidū rajona Tiesa bargi sodīja atkarībā nonākušos Dmitriju Borovinu (dz. 1980. g .), Alekseju Borovinu (dz. 1984. g.) un Genadiju Isajevu (dz. 1979. g.) pēc Krimināllikuma 253. panta 2. daļas, kā arī zagli un spēlmani Jāni Baltiņu (dz. 1968. g.).
Ceļš uz nekurieni
Arvien vairāk visās dzīves jomās trūkst darbaroku. Tādēļ grūti pieņemt, ka tiesā uz apsūdzēto sola sēž jauni vīrieši labākajos spēka gados, kuri eksistē uz citu rēķina, nodarbojoties vienīgi ar pašiznīcināšanos. Tās ir narkotikas, kas pamazām sagrauj cilvēka organismu un nolemj to bojāejai. Tā ir smagākā no atkarībām, kad bez speciālistu palīdzības grūti atgriezties normālā dzīvē.
Dmitrijam un Aleksejam Boroviniem līdz šim biogrāfija bija tīra. Vienīgi Genadijs Isajevs jau agrāk bija sodīts un savos netikumos iesaistīja abus Borovinus, kuri nīka bezdarbībā un alka piedzīvojumu. Dārgajām narkotikām naudas nebija, tādēļ jauno cilvēku trijotne tās nolēma sagādāt un izgatavot pati, tā kopīgi sākot ceļu uz nekurieni.
Laboratorija mežā
Mūsu rajona policijas darbiniekiem nācās pārliecināties, ka mežā var sastapt ne tikai sēņotājus. Bija šīs vasaras vidus, un Iecavas mežniecības pirmā kvartāla trešajā nogabalā kūrās ugunskurs. Tur trīs rīdzinieki bija iekārtojuši laboratoriju sevišķi bīstamu narkotisko vielu izgatavošanai. Lai visu nepieciešamo sarūpētu un nogādātu mežā, nācās krietni vien papūlēties. Divas reizes jūlija vidū viņi apsekoja rīdzinieku dārzu kooperatīvu “Ozollejas” un savāca tur pilsētnieku izaudzēto magoņu ražu piengatavības stadijā. Uz mežu bija nepieciešams atvest arī attiecīgu aprīkojumu un izejvielas, lai savām vajadzībām izgatavotu augstvērtīgu mantu. Jau laikus narkomāni nodrošinājās ar vienreizējās lietošanas šļircēm.
Dārgo mantu vēl siltu vajadzēja dabūt vēnās. Tad meža burvība un kaifs lika justies kā paradīzes dārzā. Rīgas narkomāniem mūsu Iecavas novada mežā tā iepatikās, ka viņi bija tur atgriezušies jau otro reizi. Tikai šī reize izrādījās liktenīga un arī pēdējā. Viņu noziedzīgās darbības jau bija atklātas. Izejot no meža, likumpārkāpēji nokļuva mūsu policijas darbinieku “apkampienos”. Rūpīgais darbs magoņu galviņu apstrādē, ekstrakta gatavošanā un salmu kaltēšanā izrādījās veltīgs, jo visa šī dārgā manta tika konfiscēta. Visiem trim rīdziniekiem tika izvirzīta apsūdzība par personu grupā (bez nolūka realizēt) atkārtotu un neatļautu sevišķi bīstamu narkotisko vielu iegādāšanos, glabāšanu un izgatavošanu lielos apmēros, kas atbilst Krimināllikuma 253. panta 2. daļas dispozīcijai.
Pašiznīcināšanos nepieļauj likums
Tiesājamie narkomāni savu vainu atzina un nožēloja. Viņi saprata, ka ar pašiznīcināšanos izdarījuši smagu noziegumu, par ko likumdevējs ir paredzējis sodu brīvības atņemšanas veidā. Viņu vainu pastiprināja nozieguma izdarīšana narkotisko vielu iespaidā.
Izskatot šo krimināllietu un izlemjot tiesājamo likteni, Tiesai radās cerība, ka jaunie cilvēki vēl ir atgriežami uz pareizā dzīves ceļa un iespējama viņu labošanās, neizolējot no sabiedrības.
Atzīstot viņus par vainīgiem smaga nozieguma izdarīšanā, piespriežot Dmitrijam Borovinam, Aleksejam Borovinam un Genadijam Isajevam piecus gadus nosacītu brīvības atņemšanu, Tiesa visiem uzlika pārbaudes laiku uz diviem gadiem ar uzvedības kontroli, kas dos viņiem iespēju meklēt speciālista palīdzību un laboties, lai uz pieciem gadiem nenokļūtu aiz restēm. Cerams, ka turpmāk uz mežu viņi ies tikai sēnes lasīt.
Devās zagt, lai spēlētu
Iecavas novadā dzīvojošais Jānis Baltiņš (dz. 1968. g.) vairs nebija puika, kam prātā tikai blēņas. Viņš bija vīrs ar krietnu dzīves pieredzi, bet nespēja atturēties no dažām izklaides formām, riskēdams iegūt atkarību. Zinādams, ka kaimiņš pārdevis lopus, Jānis nolēma tikt pie naudas. Ar kāpņu palīdzību pa otrā stāva logu iekļuvis kaimiņa dzīvoklī, viņš nozaga 250 latu. Ar iegūto laupījumu J. Baltiņš taisnā ceļā devās uz Iecavas spēļu zāli “Fenikss”, kur atstāja daļu nelikumīgi gūtās peļņas.
Ar lielu kaunu tiesā Jānim Baltiņam nācās savu vainu atzīt un nožēlot, sodāmībā saņemot nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem ar tādu pašu pārbaudes laiku un uzvedības kontroli. Viņam uzlikts par pienākumu periodiski reģistrēties Valsts probācijas dienestā. Arī zaudējumus cietušajam nāksies atlīdzināt, kas diezin vai izdosies ar spēļu automāta palīdzību.
