Iespēja strādāt un pelnīt ir mūsu labklājības pamats. Tā bija arī viena no pamattēmām Latvijas Bankas organizētā tautsaimniecības konferencē «Latvija ceļā uz labklājību: izaugsmes potenciāls un vīzijas», kas notika pagājušajā mēnesī.
Iespēja strādāt un pelnīt ir mūsu labklājības pamats. Tā bija arī viena no pamattēmām Latvijas Bankas organizētā tautsaimniecības konferencē “Latvija ceļā uz labklājību: izaugsmes potenciāls un vīzijas”, kas notika pagājušajā mēnesī.
Plašu diskusiju izraisīja tēma par strādājošo emigrāciju uz ārzemēm. Konferencē tika skarti daudzi aspekti, šoreiz piedāvāju iepazīt tikai dažu analītiķu secinājumus un prognozes.
Darbaspēka emigrācija
Pētījumi rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata – tas, ka cilvēki no Latvijas brauc strādāt uz citām valstīm, ir labi un atbalstāmi. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, 2006. gada pirmajā pusgadā no Latvijas emigrējušie iedzīvotāji veido apmēram 2,7% no 15 – 74 gadus veciem iedzīvotājiem. Starptautiskā pieredze liecina, ka migrācija parasti attīstās viļņveidīgi. Tikko rodas jauni emigrācijas motīvi, atkal daļa cilvēku dodas uz ārvalstīm. Latvijā šo tendenci jau jūtam.
Vai Latvijai darbaspēka emigrācija ir ieguvums vai zaudējums? Ģimenes, kas saņem naudiņu no Īrijā, Anglijā, Zviedrijā vai kur citur strādājošiem radiniekiem, protams, jūt finansiālu atbalstu. Bet ar Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību kopumā tas nav tik vienkārši.
Ja iedzīvotāji, kuri ir strādājuši vai arī var tikt nodarbināti šeit, tomēr dodas strādāt uz ārvalstīm, tas Latvijā samazina darbspējīgo iedzīvotāju skaitu. Sarūk arī preču un pakalpojumu apjoms, ko varētu saražot, ja šie cilvēki paliktu strādāt Latvijā.
Algas labums – īslaicīgs
Jau tagad jūtam, ka daudzās tautsaimniecības nozarēs trūkst strādājošo. Visvairāk – būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā. Visās minētajās nozarēs pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem 2006. gada otrajā ceturksnī bija pieaudzis vairāk nekā par 100 procentiem gada laikā.
Skaitļi rāda, ka lauksaimniecības un zivsaimniecības profesijās brīvo darba vietu īpatsvars pēdējos trīs gados bijis visai stabils, bezdarbs 2005. gadā šajās nozarēs ievērojami samazinājās. Tas varētu liecināt par to, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā šo profesiju pārstāvji aktīvi izmanto iespēju strādāt ārvalstīs.
Ja jau strādājošo trūkst, uzņēmumu darbinieki var pieprasīt algas pieaugumu un to arī dara. Tāpēc uzņēmējam nākas rēķināties ar šo spiedienu. Algas aug straujāk nekā produktivitāte – darbinieka atdeve nav kāpusi, uzņēmums vairāk un labāk nav sācis ražot, bet algas jāceļ, jo darbinieki ir deficīts.
Uzņēmējam pieaugošās izmaksas ir jāiekļauj cenā. Preces un pakalpojumi kļūst dārgāki, un uzņēmēji zaudē konkurencē ar ārzemēs saražoto. Tātad iegūtās lielākās algas labums var būt īslaicīgs, jo uzņēmums šo nastu ilgi nevar panest.
Inflācija un sociālie riski
Ja runā par naudu, ko ārzemēs strādājošie pārskaita saviem radiniekiem, tad kopumā šie līdzekļi, it īpaši pēc iestāšanās ES, ir jūtami palielinājušies. 2006. gada pirmajā pusgadā tie sasniedza gandrīz 2% no IKP. Nav tik vienkārši atbildēt, vai tas ir ieguvums vai ne. Pirmkārt, ja aizbraukušie strādātu Latvijā, viņi nodrošinātu ienākumus darba devējam un nodokļus valstij. Otrkārt, nauda, ko šeit saņem radinieki, tiek tērēta. Palielinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem. Tas kopā ar aizbraukušā darbaspēka dēļ samazinātām ražošanas iespējām veicina strauju cenu kāpumu jeb inflāciju. Ar to nākas rēķināties ikvienam, kas dzīvo un strādā Latvijā.
Nevar arī tik droši prognozēt, cik ilgi tiks saņemti pārvedumi no ārvalstīs strādājošajiem. Starptautiskā pieredze rāda, ka aizbraukušo cilvēku saites ar mājas valsti pakāpeniski zūd un mazinās arī pārskaitītā ienākumu daļa. Turklāt emigrācija rada arī sociālas sekas. Aizbraucot gados jaunākiem cilvēkiem, var rasties liels slogs valsts pensiju sistēmai, var pastiprināties dažādi sociālie riski, piemēram, izjūk ģimenes. bērni, vienam vai abiem vecākiem dodoties strādāt uz ārzemēm, tiek atstāti radu vai paziņu uzraudzībā.
Pētījumi rāda, ka darbaspēka emigrācijas sekas var visai nozīmīgi ietekmēt tautsaimniecību. Tāpēc politikas veidotājiem šie procesi būs ātri un nopietni jāapsver, formulējot un realizējot Latvijas ekonomisko politiku.
