Augumos atšķirīgie draugi Vinnijs un Niks nespētu un arī negribētu iedomāties situāciju, kad abiem jāšķiras.
Augumos atšķirīgie draugi Vinnijs un Niks nespētu un arī negribētu iedomāties situāciju, kad abiem jāšķiras.
Apritējuši pieci gadi, kopš abi suņuki pirmo reizi viens otru ieraudzīja. Niks sevi klusībā uzskata par galveno, jo pirmais kļuva par baušķenieču Agneses un Laimas Adamaišu ģimenes mīluli. Savā ziņā neparasta bija pūdeļa Nika ienākšana baušķenieku ģimenē. Toreiz Agnese bija noilgojusies tieši pēc amerikāņu kokerspaniela. Draugam Gunāram šajā jautājumā bija diezgan liela pieredze, jo viņam bija tāds pats kustonītis. Agnese ņēma draugu līdzi kā ekspertu. Apskatījuši mazos kucēnus, jaunieši secināja, ka tas ir īstais. Nedaudz gan šaubīties lika kucēna garās un lokainās aušeles, tomēr viņi nopirka mazo kokerspanielu.
Mazais iedzen respektu
Mēneši gāja, kucēns stiepās augumā un brangumā, taču izskatā bija nedaudz citādāks kā tās sugas suņi. Reiz Agnese aizgāja ciemos pie draudzenes un ieraudzīja viņai tieši tādu pašu četrkājaino draugu. Intereses pēc jautāja, kas tā ir par sugu, draudzene atbildēja – parastais pūdelis. “Neko darīt, esam kļūdījušies sugas izvēlē, bet tas jau nemazinās mūsu mīlestību pret lokaino draiskuli,” sprieda Agnese.
Nepagāja ilgs laiks, kad viņa Anglijā gadatirgū kādiem cilvēkiem pamanīja maziņu, nebēdnīgu Jorkšīras terjera sugas pārstāvi. Viņš ar savām draiskajām uzticības pilnajām ačelēm uzreiz iedvesa mīlestību.
Atbraucot mājās, bija tikai viena doma – noteikti iegādāties šo mazo, mīļo kustoni. Ieceri viņa drīz īstenoja. Līdz kādu dienu Niks ar priecīgu suņa smaidu skrēja pretī Agnesei, bet negaidot sastinga. Saimniece nebija atbraukusi viena, kopā ar vi ņu – mazs suņuks. Nu ko gan Nikam atlika darīt, pieskrēja klāt, bet mazais nebūt nebija satraucies. Vinnijs zināja, ka nebūs liels suns, tāpēc, lai raženāki viņu neapceltu, saprata, kā rīkoties, – nedaudz uzrūca. Ar to respekts bija iedzīts.
Medības un peldes
Lai arī suņuki dzīvo kopā un ir draugi, viņu intereses un aizraušanās ir pilnīgi atšķirīgas. Visvairāk tas redzams pastaigās.
Niks ir aizrāvies ar medīšanu. Iecienītākie objekti viņam ir eži, čūskas un putni. Tas nekas, ja no eža adatām dzīvnieciņam mute sadurstīta asinīs, sajūsma viņam ir pārāka par sāpēm, un viņš ar lielu aizrautību mutē nes medījumu. Diemžēl parasti prieka brīži viņam ir īsi, jo Agnesei ir žēl kustoņu un viņa tos steidz glābt no Nika.
Pilskalns ir iecienītākā pastaigu vieta, un Niks par to ir īpaši priecīgs, jo turpat ir upe. Ja vien tā nav aizsalusi, viņš pamanās kārtīgi izpeldēties. Nemaz nesatraucoties, ja pēc peldes spalva kļūs mitra un būs jādrebinās. Savukārt Vinnijs it nemaz necieš ūdeni, tas viņu nemaz neinteresē. Mazais mīlulis ir ļoti bezbailīgs, ieraugot lielus suņus, viņš metas tiem klāt. Dažkārt tie samulst no viņa uzvedības.
Mīlestība un pieķeršanās
Vinnijs vienmēr par visu uztraucas, ka tik viņu nebeidz mīlēt, tāpēc savu galveno saimnieci Agneses mammu Laimu pārāk stipri mīl. Laukos Vinnijs, atšķirībā no Nika, kurš visu laiku joņo pa pļavām, neatiet no Laimas ne soli, ka tik kas nenotiek. Šovasar Niks piedzīvoja pārāk lielu satraukumu. Kaut kā pašam nesaprotamā veidā viņš mežā noklīda no mājiniekiem. Visi lielā satraukumā ilgu laiku suņuku mežā izsaucās, bet viss veltīgi, līdz pēc četrām stundām viņš, aizelsies, pārguris, viscaur salipis ar dadžiem un sunīšiem, skrēja pretī savējiem. To tikai Niks zina, kas bija īstais vilinātājs, iespējams, zaķis vai stirna, bet vaininieku jau tāpat netiesās.
Mājas mīluļi viens pie otra ir ļoti pieraduši, pat pie ēdiena trauka, kurš abiem ir kopīgs, nestrīdas. Ja gadās, ka viens no suņukiem pa dienu ir bijis laukos, otrs atbraucēju sagaida ar patiesu prieku un mīļu buču.
