Pēc nedēļas Ķīpsalas hallē savas gaitas sāks pasaulslavenā Brodvejas mūzikla «Vestsaidas stāsts» varoņi.
Pēc nedēļas Ķīpsalas hallē savas gaitas sāks pasaulslavenā Brodvejas mūzikla “Vestsaidas stāsts” varoņi.
“Nav stāsta skumjāka par mīlas metu kā stāsts par Romeo un Džuljetu,” ar šādiem vārdiem izcilais angļu dramaturgs Viljams Šekspīrs beidz savu slavenāko darbu “Romeo un Džuljeta”. Skumjas un skaista mīlestība dominēs arī “Vestsaidas stāsta” deviņās izrādēs Rīgā.
Nesadzīvo divas bandas
“Vestsaidas stāsts” uzskatāms par Šekspīra lugas “Romeo un Džuljeta” muzikālo adaptāciju – jaunie mīlētāji satiek viens otru bīstamajās Brodvejas ielās. Viņu mīlestību apdraud gan sabiedrībā valdošie uzskati, gan aizspriedumi. Mūzikls ataino divu dienu notikumus. Ainas seko cita citai, neizbēgamā progresijā atklājot notikumus, kas risinās starp divām naidīgi noskaņotām viena rajona bandām – Džetiem un Šārkiem.
Džeti sevi uzskata par baltajiem eiropeiskas izcelsmes “amerikāņiem”. savukārt Šārki ir tumšādaini spāņu vai āfrikāņu izcelsmes puertorikāņi. Starp džetiem valda uzticība, viņi ir lepni par to, kas un kādi viņi ir. Džeti ir apņēmības pilni nosargāt savu varu rajonā. Šārkus vieno tikpat spēcīga lojalitāte, lepnums un vēlme nostiprināt savu identitāti, izvirzot pretenzijas par ietekmi apkaimē.
Arī turpmākā mūzikla darbība ir līdzīga kā Šekspīra lugā. Bijušais Džetu bandas vadonis Tonijs (atveido Artūrs Skrastiņš) iemīlas otras jauniešu bandas vadoņa māsā Marijā (Dita Lūriņa vai Zane Dombrovska). Viņa, par spīti brāļa un apkārtējo nosodījumam, nespēj palikt vienaldzīga pret konkurējošā grupējuma pārstāvi Toniju. Jauniešu attiecības ir skaistas un arī traģiskas. Uzplaukst mīlestība, tomēr bandu savstarpējā konkurence neļauj abiem būt kopā. Par spīti Tonija centieniem izvairīties no vardarbības, viņš tomēr nogalina savas iecerētās brāli, un arī pats iet bojā.
Naids un mīlestība
Taču, neraugoties uz it kā jau zināmu sižeta līniju, “Vestsaidas stāsts” ir spēcīgs un emocionāls klasiskā amerikāņu mūzikla šedevrs. Skatītājus tas uzrunā ar skarbumu, nežēlību. Šie ritmi jo īpaši kontrastē uz skaisto un melodisko jauniešu jūtu atklāsmes fona. “Vestsaidas stāstam” mūziku komponējis Leonards Bernsteins, libreta autors – Arturs Lorents, dziesmu tekstu autors – Stīvens Sondheims. Mūzikls pirmizrādi piedzīvoja 1957. gada 26. septembrī “Winter Garden Theater” Brodvejā Ņujorkā. Arī pēc 50 gadiem Bernsteina mūzika aizrauj un sajūsmina daudzus. Mūzikls Rīgā iestudēts ar “Music Theatre International” (ASV) atļauju.
Iestudējumā Ķīpsalā piedalīsies Latvijā pazīstami aktieri, dziedātāji, muzikālo pavadījumu nodrošinās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Graciozitāti uz skatuves notiekošajam piešķirs profesionāla 24 dejotāju grupa horeogrāfa Alberta Kivlenieka vadībā.
Mūziklā piedalīsies arī Mārtiņš Egliens, kurš iejutīsies enerģiskā un gudrā, nedaudz nesavaldīgā Džetu bandas līdera Rifa lomā. Tieši viņam būs jāizlemj – atzīt vājumu un izvairīties no asinsizliešanas vai palikt cietam kā klints, nebaidīties no sadursmes, kas var izrādīties liktenīga visiem tās dalībniekiem.
Daudz traģikas, skaistas dziesmas
Šārkus visās deviņās izrādēs vadīs Mārcis Maņjakovs. Viņa atveidotais Bernardo ir lepns, enerģisks un kaislīgs, bieži iesaistās ķildās. Viņš nespēj samierināties, ka māsa Marija priekšroku dod amerikānim Tonijam, nevis Šārku grupas pārstāvim Čīno. Bernardo izprovocē nažu cīņu ar Rifu, kurā pats iet bojā.
Daudz traģikas, skaistas melodijas, atraktīvu artistisko sniegumu varam gaidīt arī no dziedātājiem Elizabetes Zagorskas, Anmary, Lily, Roberto, Kristy, Vannilas, kā arī no aktieriem Ievas Pļavnieces, Jāņa Paukštello un Harija Spanovska, Annas Šteinas, Jura Gornava un citiem.
Iestudējuma režisors ir Ivo Ēnsalu, izrādes muzikālais vadītājs un diriģents – Normunds Vaicis, scenogrāfija ir Aigara Ozoliņa pārziņā.
