Pašlaik Iecavas kultūras namā darbojas 11 pulciņi, kurus apmeklē dažādu vecumu un zināšanu līmeņu iedzīvotāju grupas. Jaunākais dalībnieks ir gadu un sešus mēnešus vecs iecavnieks, bet vecākie – seniori.
Pašlaik Iecavas kultūras namā darbojas 11 pulciņi, kurus apmeklē dažādu vecumu un zināšanu līmeņu iedzīvotāju grupas. Jaunākais dalībnieks ir gadu un sešus mēnešus vecs iecavnieks, bet vecākie – seniori.
Pamazām kultūras nams ir atdzīvojies, telpas ir siltas, teic kultūras iestādes mākslinieciskās daļas vadītāja Alma Spale. Piemēram, pirmdienās pulciņu nodarbības sākas jau pulksten 14.30, bet beidzas ap pulksten 22.
Lieli un mazi iecavnieki var mācīties sporta un šovdejas, tautiskās dejas un līnijdejas. Daudzi muzicē un dzied folkloras kopā “Tarkšķi”, bērnu popgrupā, jauktajā ansamblī “Svētdiena” un korī. Šogad skolotāja Liāna Vīksna sāka šovdeju apmācību, jaunumu atklāj A. Spale. Pašlaik dalībnieces domā grupu nosaukumus.
Mākslinieciskā vadītāja gandarīta par pieaugušajiem, kuri pašu priekam mācās sporta dejas. Iepriekš kāds interesents bija ap 50 gadu vecs, bet pašlaik dejo iecavnieki, kuri ir vecāki par 40 gadiem.
Patīk mazuļu uzstāšanās
Solveiga Lineja par deju kopu vadītāju strādā jau 16 gadu. Viņas pirmie audzēkņi nesen beidza Iecavas vidusskolu. Izglītības iestādē Solveiga dejot māca, sākot ar 1. klasi un beidzot ar vidusskolu.
Iecavniece vada arī tautisko deju pulciņu Iecavas kultūras namā. Viņa strādā ar pirmsskolas vecuma bērniem. Viņu amizantā uzstāšanās patīk ikvienam koncerta apmeklētājam.
Pašlaik deju pulciņa jaunākajam dalībniekam ir gads un seši mēneši, bet vecākajiem – seši gadi. Vidēji katru gadu sapulcējas ap 20 dejotgribētāju. Pavasaros un rudeņos pulciņa dalībnieki mēdz slimot, tad esot grūti strādāt, taču ar to jārēķinās.
Iemācās arī runāt
“Visvairāk skolotājas darbā man ir patīkami skatīties, kā bērni izaug. Daži mazie, apmeklējot nodarbības, iemācās runāt. Kāds pulciņa jaunākais dalībnieks bija pusotru gadu vecs, pēc pāris mēnešiem viņš sāka runāt,” stāsta Solveiga. Viņasprāt, lai strādātu ar bērniem, viņus vajag patiesi mīlēt. Ne katrs to var darīt. Pašlaik deju skolotājas meitiņai Ancei un dēliņam Reinim ir pieci mēneši. Māmiņa cer, ka dvīņi nākamgad arī jau dejos.
S. Linejai strādāt ar pašiem mazākajiem pulciņa dalībniekiem palīdz koncertmeistare Dace Deņisova un Iecavas vidusskolas jauniešu deju kopas dalībnieces Ginta un Zane Ceras.
Mājas bērniem – grūtāk pierast
Viena deju pulciņa nodarbība ilgst 45 minūtes. No tām 25 līdz 30 minūtes notiek iesildīšanās un deju mācīšanās. Atlikušais laiks tiek veltīts rotaļām, lai bērniem būtu prieks.
Tā kā uz Iecavas kultūras namu pārsvarā nāk bērni, kas neapmeklē bērnudārzu, dažkārt atvasēm līdzi uz nodarbībām nāk vecāki vai auklītes. Gadās, ka mazais pakašķējas un vecāki pārstāj viņu vest uz pulciņu. “Esmu novērojusi, ka jāpārvar lūzuma punkts un bērns pierod pie jaunās gaisotnes un labprāt darbojas,” teic deju skolotāja. Īpaši grūti adaptēties ir mājas bērniem, proti, kuri neapmeklē bērnudārzu un nav sabiedriski. Viņi baidās no svešiniekiem, negrib dot roku otram audzēknim u. tml. Taču tas ir pārvarams. Kādam mazajam iecavniekam auklīte visu gadu dejojusi blakus.
Iecavniece Aija Štrausa uz deju pulciņa nodarbību atveda mazdēliņu Ralfu. Puisītis, kuram nākamā gada februārī paliks trīs gadi, dejoja arī pērn. “Šoruden sākumā negribēja nākt. Kad bija mazāks, nebija problēmu. Aug lielāks, kļūst kautrīgāks,” teic vecmāmiņa. Viņa šo darbošanos vērtē pozitīvi. Pulciņā apgūto Ralfs mājās cītīgi atkārto mājās.
