Vecsaules pagasta piemājas saimniecības «Mazsilmači» īpašniece Ineta Kaspare pēc satikšanās ļauj domāt, ka viņa ir ar dzīvi apmierināta.
Vecsaules pagasta piemājas saimniecības “Mazsilmači” īpašniece Ineta Kaspare pēc satikšanās ļauj domāt, ka viņa ir ar dzīvi apmierināta.
Kad jautāju, vai tā ir, kā izskatās, noraidošu atbildi nesaņēmu.
Vārdi atrod vietu
Vecsauliete vien bilst, ka uz viņu attiecināms sakāmais – vārdi atrod vietu. Ar to domāta nodarbošanās maiņa. 20 gadu Ineta bija strādājusi tirdzniecībā, visilgāk “Bauskas tirgotāja” mazos un lielos veikalos. Nereti sacījusi: “Ja no darba atlaidīs, tad iešu govis slaukt.” Profesiju mainījusi labu prātu, un tā sākusies Inetas ikdiena piensaimniecībā.
Vispirms bijušas divas no tēva mantotas gotiņas. “Kā tik atradās lieki trīssimt lati, atkal kādu gotiņu nopirku,” tā I. Kaspare. Tagad ganāmpulks ir tik prāvs, ka nodrošina iztiku visai ģimenei – vīram Edgaram, dēliem Artim un Reinim. Un vēl paliek naudiņa saimniecības attīstībai. Šajā pavasarī vīrs pārtraucis algotu darbu kādā privātuzņēmumā.
Šķiet, iesācējas piensaimnieces veiksmes stāstā nozīmīgs ir visas ģimenes darbīgums. Ineta teic: “Vīram ir zelta rociņas, un dēli arī palīdz. Es savukārt neatsakos doties līdzi vīriem mežā strādāt. Visiem kopā veicas labāk. Protam arī no darbiem izrauties un teātru izrādes apmeklēt.”
Birojā palīdz izšķirties
Saimniecība “Mazsilmači” ir kredītu ņēmēja. Ineta atzīstas: “Bija grūti iedrošināties šim solim. Aizbraucu uz Bauskas lauku konsultāciju biroju, izklāstīju ieceres, un tas ļāva izšķirties par kredīta ņemšanu. Mani sadarbības partneri ir Pareksa banka un “Hansabanka”.”
Biroja speciāliste Dace Anuža teic, ka viņai ir gandarījums, konsultējot “Mazsilmaču” saimnieci, jo šajā procesā svarīga mērķa skaidrība un precizitāte saimnieciskajā dokumentācijā. Ineta attrauc, ka punktualitāte ir asinīs no darba gaitām tirdzniecībā. Tādēļ nav grūtību ik dienu aizpildīt piena žurnālu un vest visus rēķinus.
Prātošana par darba apstākļu uzlabošanu turpinās. Ineta atceras, ka pirmais pamudinājums tam bija likstas ar veselību, kas parādījās, kad piecas gotiņas viņa slauca tikai ar rokām. Jaunuzceltajā fermā ir daļēja mehanizācija, un pilnveidojumi turpināsies. Viss notiek soli pa solim – gan saimniekošanā, gan projektu rakstīšanā. Pirmā veiksme bija, izstrādājot projektu daļēji naturālo saimniecību atbalstam. Tam sekoja pieteikumi Eiropas Savienības standartu sasniegšanai.
Ineta teic: “Kas nekait ziemā, tikai sešas darba stundas, trīs no rīta un vakarā. Nav jau darbs kā šokolādes fabrikā, fermā ir citādāks aromāts.” I. Kaspare padomu rod pie vecsaulietes Sarmītes Cielavas. Savukārt, aprunājoties ar Valentīnu Segliņu, varot gūt enerģiju, kas šai cienījamus gadus sasniegušai sievietei esot apbrīnojama. Atsaucīga un uzticama ir veterinārārste Iveta Rundele.
Sāk gandrīz no nulles
Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Cielavs, kura ģimene arī nodarbojas ar piena lopkopību, raksturo kaimiņu darbu: “Var sacīt, ka Ineta plēšas uz vella paraušanu. Manuprāt, tā bija liela uzdrošināšanās sākt gandrīz no nulles. Lopkopība nav tā pateicīgākā nozare, jo dzīva radība prasa nemitīgas rūpes. Kasparu ģimene ir piepulcināma lauku dzīves entuziastiem. Tādu cilvēku vairs daudz nav.”
Šķiet, Inetai liktenis bijis labvēlīgs, lemjot labus un saprotošus radiņus. Kasparu ģimene dzīvo nepilnus piecus kilometrus no govju mītnes. Saimnieces krustvecāki dienas cēlienā pieskata ganāmpulku. Fermas celtniecībā daudz izdarīts pašu spēkiem, palīgā atkal nākuši radi.
Runājot par saimnieciskām lietām, vecsauliete mazliet ļaujas filosofijai: “Es neesmu ekstra modernās ražošanas piekritēja un nespēju iedomāties, ka lopiņi visu laiku pavada kūtī. Manuprāt, laukiem ir savs dabas noteikts ritms. Ar to taču uzturam latvietību.”
***
Uzziņai
“Mazsilmaču” attīstības posmi
– Sākums – 2002. gada 31. oktobris, ganāmpulkā divas slaucamas govis, pēc tam to skaits palielinājies par trim.
– 2005. gadā uzbūvēta jauna ferma, kurā ir 22 vietas, ganāmpulkā ir 15 slaucamas gotiņas.
– Četros saimniekošanas gados, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu, izdevies ierīkot piena māju, nodrošināt slaukšanas un dzesēšanas aprīkojumu, iekārtot kūtsmēslu krātuvi.
– Izmanto 20 hektāru zemes.
