Bārbeles pamatskolā 9. novembra rīts sākās ar Mārtiņdienai veltītu tirgu, jo šodien, īstajā Mārtiņdienā, mācību iestādē ir brīvdiena.
Bārbeles pamatskolā 9. novembra rīts sākās ar Mārtiņdienai veltītu tirgu, jo šodien, īstajā Mārtiņdienā, mācību iestādē ir brīvdiena.
Starpbrīžos starp pirmajām trijām mācību stundām ampelēšanās gāja uz nebēdu. Pīrādziņi, magoņmaizītes, ābolmaizītes, žagariņi, pildīti groziņi un daudz kas cits bija nopērkams par dažiem santīmiem. Iegādāties varēja gan pašmāju ceptus gardumus, gan arī veikalā dabūjamus kārumus. Cenas bija noteikuši paši skolēni vai viņu vecāki.
Ceturtklasniekam Robertam Kļaviņam mamma bija sarūpējusi augļu groziņus. Pēc viņa domām, tirgus diena bijusi gana veiksmīga – nopelnīti četri lati un 30 santīmu. Savukārt Eva Jermaka andelējusi ruletes un popkornu, par kuriem viņa dabūja nepilnus divus latus. Bārbeles pamatskolas ārpusklases organizatore sākumskolai Dina Godļevska skaidro, ka līdz ar skolas 135. jubileju nav noticis Miķeļdienas tirdziņš, tāpēc vakar bērniem ļauta andelēšanās pēc sirds patikas.
Savukārt pēcpusdienā mazie mārtiņbērni ieskandināja svētkus gan ar dziesmām un rotaļām, gan mīklām un apsveikumiem skolas Mārtiņiem. Viņi ir trīs – devītklasnieks Mārtiņš Mailo, septītās klases audzēknis Mārtiņš Brazovskis un skolas saimniecisko lietu pārzinātājs Mārtiņš Penķis. Katram dāvināta svece – gaismai šais tumšajos mēnešos, ābols – bagātībai, saldumiņš – lai līdz Ziemassvētkiem var izturēt.
Lai labāk izprastu Mārtiņdienas tradīcijas, visa nedēļa skolā ritējusi, domājot par šiem svētkiem. Audzēkņi zīmējuši ķekatniekus un gaiļus, rokdarbu stundās veidojuši maskas, mācījušies tautasdziesmas un ticējumus par Mārtiņiem. Kopā ar skolotājiem bērni noskaidroja, kāpēc tie svinami un kādas ir latviešu tradīcijas šajos svētkos.
Mārtiņdienas atzīmēšana vakar, 9. novembrī, bija plānota skolas pagalmā, kur bija nodomāts kurt arī uguni. diemžēl slikto laikapstākļu dēļ nācās visu pārcelt uz iekštelpām. Taču tas nebūt nemazināja prieka dzirkstis skolēnu acīs. Visi bija rūpīgi gatavojušies. Sākumskolas bērni bija tērpušies lāča, dzērves, kazas, nāves, čigāna, kā arī daudzās citās maskās. Kopā ar viņiem Mārtiņdienas tradīcijas iepazina arī mazie ķiparēni, kuri skolojas pirmsskolas grupiņā. Lielākie bērni atcerējās pagājušo gadu, kad iznākusi pavisam īsta budēļos iešana. Lauris Kļaviņš no ceturtās klases stāsta, ka pērn devušies pie zemnieka Mārtiņa Mediņa, kurš bija arī parūpējies par bagātīgu galda klājumu mazajiem viesiem.
No zemnieka sapratuši, ka līdz šai dienai jāpabeidz visi zemes darbi un Mārtiņi ir tas laiks, kad beidzas rudens un sākas ziema.
Vaicājot turpat satiktajiem bārbeliešiem par šo svētku svinēšanu ģimenēs, saņēmu atbildi, ka šo dienu lielākoties atceras tās saimes, kurās ir kāds skolēns vai bērndārznieks, kam nākas gatavoties kārtējam pasākumam. Tāpēc jāsakot liels paldies izglītības iestādēm, kuras gadu no gada nenogurstoši meklē tautasdziesmas un atgādina ieražas.
Zināms, ka galdā šajā dienā jāliek Mārtiņu zoss. Šī tradīcija gan ir aizgūta no vāciešiem, jo latvieši šos svētkus svin ar gaiļa un vistas cepešiem. Vēl gatavojama liellopu gaļa, Mārtiņu pītes, kas ir no piestā sagrūstām kaņepēm, vārītiem zirņiem, pupām un kartupeļiem veidotas pikas. Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos: ja Mārtiņa dienā salst, ap Ziemassvētkiem būs silts laiks, bet, ja nākas staigāt pa peļķēm, tad Lieldienās būs jāslidinās.
