Skolēnu literārā konkursa «Kā es gribu izprast Ibsenu» dalībniekus 9. novembrī sveikt bija ieradies Norvēģijas karalistes vēstnieks Nilss Ulovs Stāva.
Skolēnu literārā konkursa “Kā es gribu izprast Ibsenu” dalībniekus 9. novembrī sveikt bija ieradies Norvēģijas karalistes vēstnieks Nilss Ulovs Stāva.
Sarīkojums notika Bauskas 1. vidusskolā, bet pirms tā vēstniekam bija organizēta tikšanās ar pilsētas Domes amatpersonām un 1. vidusskolas vadību.
Stiprina valstu sadarbību
Literārajā konkursā iesaistījās septiņu vidusskolu audzēkņi. Esejas iesniedza 36 autori. Šis gads 72 valstīs ir veltīts pazīstamajam dramaturgam Henrikam Ibsenam, kurš Latvijā ir viens no populārākajiem Ziemeļvalstu autoriem.
Uzrunā auditorijai vēstnieks sacīja: “Popularizējot Ibsena daiļradi, mēs cenšamies pievērst uzmanību Norvēģijas kultūrai. Man ir prieks, ka tā varam uzturēt un veicināt labās attiecības, kas jau pastāv starp Latviju un Norvēģiju. Esmu pirmo reizi Bauskā un jūtos gandarīts, ka arī ārpus Rīgas tiek rīkotas literāras aktivitātes, kuru iniciatori ir jūsu pilsētas skolotāji. Turklāt es uzzināju, ka Bauskas rajona pedagogi jau vairākkārt ir apmeklējuši manu dzimteni.”
Vidusskolēni diplomātu iepazīstināja ar skolu, Norvēģijai veltītu baušķenieka Laimoņa Šulca fotoizstādi, ceļojošo plakātu ekspozīciju un latviešu valodā tulkotu norvēģu grāmatu izstādi.
Iedvesmo sarakste internetā
“Doma organizēt eseju konkursu par Ibsena daiļradi man radās šovasar, kopā ar kolēģiem apceļojot Norvēģiju. Jaunieši bija atsaucīgi, viņu esejas liecina par netradicionālu skatījumu uz Ibsena daiļradi. Dažu autoru darbos visai neparasti traktēta Pēra Ginta un Solveigas mūžsenā tēma,” spriež rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Vija Cerusa.
Visai oriģināla ir Skaistkalnes vidusskolas 12. klases audzēkņa Mārča Āķa eseja “www. draugiem.lv”. Autors “Bauskas Dzīvei” atklāj savu koncepciju: “Populārajā interneta portālā es sarakstījos ar kādu meiteni. Kad latviešu valodas un literatūras skolotāja piedāvāja iesaistīties konkursā, nolēmu, ka mūsu vēstules varētu kļūt par pamatu esejai, kurā tiek meklētas paralēles Pēra Ginta un Solveigas attiecībām. Mūsdienīgā interpretācija man šķiet interesanta, taču vēstuļu draudzenei eseja nepatika.” Mārcis atzīst, ka grāmatu lasīšana nav viņa iemīļotākā nodarbe, viņš labprātāk klausās mūziku un skatās filmas.
Rīko goda mielastu
Pilsētas 1. vidusskolas audzēkne, literārā darba “Līkumotie ceļi pretī laimei” autore Pārsla Jankovska, atzīst: “Ja Ibsena darbi nebūtu iekļauti vidusskolu programmā, diezin vai es sāktu tos lasīt. Taču, rakstot eseju, lugā “Pērs Gints” es saskatīju paralēles ar mūsdienām. Darbā mēģināju analizēt galvenā varoņa rīcības motīvus, lai saprastu, kādēļ viņš pieļauj muļķīgas kļūdas.”
Sarīkojumā jaunieši lasīja savu eseju fragmentus, bet 1. vidusskolas audzēkņi Ginta Kukure un Mārtiņš Meļķis bija iestudējuši Zaļās sievietes un Pēra Ginta monologu. Ieskatu slavenā dramaturga daiļradē sniedza skolotāja Vija Cerusa. Savukārt Pēra Ginta personību analizēja Pilsrundāles vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Līga Feldmane.
Norvēģijas Karalistes vēstnieks pasniedza speciālas balvas godalgoto vietu ieguvējiem. Par labākajām tika atzītas Iecavas vidusskolas audzēkņa Mihaila Haļitova un Īslīces vidusskolas skolnieces Edītes Gūtas esejas. Otrā vieta piešķirta Skaistkalnes vidusskolas audzēkņiem Mārcim Āķim un Lāsmai Strazdiņai, trešā – Zanei Grīvai no Iecavas vidusskolas un Katrīnai Korzunai no Īslīces vidusskolas. Visiem sarīkojuma dalībniekiem vēstniecība un pilsētas 1. vidusskola sponsorēja goda mielastu.
