Bauskas rajona lielākie cukurbiešu audzētāji – SIA «Uzvaralauks» un «PS Līdums» – šajā nozarē darbu turpinās, ja ar pārstrādes uzņēmumiem varēs noslēgt ilgtermiņa līgumu, tas ir, vismaz uz četriem gadiem.
Bauskas rajona lielākie cukurbiešu audzētāji – SIA “Uzvaralauks” un “PS Līdums” – šajā nozarē darbu turpinās, ja ar pārstrādes uzņēmumiem varēs noslēgt ilgtermiņa līgumu, tas ir, vismaz uz četriem gadiem.
Pretējā gadījumā neesot vērts stiept garumā neziņu un katru nākamo gadu gaidīt ar šausmām – būs vai nebūs cukurbietes. Šī neskaidrība tracinot visvairāk, “Bauskas Dzīvei” sacīja iepriekš minēto divu sabiedrību vadība. Konkrētāk – nākamās trīs sezonas, kad audzētājiem maksā ES kompensācijas, sola rentabilitāti un peļņu. Noslēdzot ilgtermiņa saistības, lauksaimniekiem iespējams nomainīt novecojušo tehniku un viņi var būt droši par darbaspēku.
“Pārtraucot ražošanu, vislielākie būs cilvēku upuri”, uzskata SIA “Uzvaralauks” valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš. Kopumā Latvijā darbu zaudēs aptuveni 1200 kvalificētu strādājošo – tā rakstīts Dobeles rajona zemnieces Mudītes Vaitkevicas sagatavotajā protesta vēstulē par cukura nozares iespējamo likvidēšanu. Viņa ir pārliecināta – nedrīkst pieļaut, ka Latvija atsakās no cukurbiešu audzēšanas.
Nākamais termiņš – 31. janvāris
Jāpaskaidro, ka pēc šī gada pavasara strāvojuma “būt vai nebūt” nozarei diskusijas ir aktualizējušās tādēļ, ka Eiropas Komisija (EK) līdz 2007. gada 31. janvārim aicinājusi dalībvalstis iesniegt ziņojumus par cukura nozares darba turpināšanu vai pabeigšanu. Pārrunas par to valstīm jāsāk ne vēlāk kā 45 dienas pirms paziņojuma iesniegšanas. Latvijā tā arī darīts – 15. decembrī sākās diskusijas. Laika tām nebija daudz – viena nedēļa, kopš Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta veiktā pētījuma, ko bija pasūtījusi Zemkopības ministrija (“Bauskas Dzīve” par to informēja 13. decembra laikrakstā).
Liepājas un Jelgavas cukurfabrikas administrācija pēc pārdomām paudušas nodomu par uzņēmumu restrukturizāciju. Bet tas vēl nav pēdējais punkts uz “i”, jo sarunas ar audzētājiem turpinās. Šodien tās notiek Liepājas cukurfabrikā, informē uzņēmuma agronome Anita Žodziņa. Piektdien, 22. decembrī, tādas paredzētas arī Jelgavā, sacīja Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Caune.
Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienības biroja vadītāja Rudīte Jaunzeme saka: “Pēc neoficiālas aptaujas spriežot, zemnieki vēlas audzēt bietes. Nesaprotu, kāpēc publiski tiek pausts pretējs viedoklis.”
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome paziņojusi: “Latvijas cukurfabrikām būtu jāturpina ražošana, tādēļ aicina nozarē iesaistītos pārstāvjus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.”
Reforma neatbilst Latvijas interesēm
Preses konferencē, kas notika 18. decembrī Zemkopības ministrijā, Mārtiņš Roze sacīja: “Cukura reforma nav atbilstoša Latvijas interesēm. Bija ieteikts cits variants, kas mūsu un arī citu valstu interesēm nebūtu tik nāvējošs. Šie priekšlikumi neguva atbalstu.” Plašs bija ministra skaidrojums par reformas nosacījumiem, skatot nozari globāli. Viņš sacīja: “Līdz galam nav skaidri reformas ieviešanas nosacījumi. Īrija, kas pārtrauca cukura ražošanu, tagad sākusi tiesāšanos.”
Pēdējās divās nedēļās dažādos informācijas avotos ir parādījušies atšķirīgi skaitļi, kas raksturo cukura nozari. Baušķenieki spriež, ka pārstrādes uzņēmumiem šī izšķiršanās ir sarežģītāka, jo uz spēles gan likvidējot ražošanu, gan to turpinot, ir liktas ļoti lielas naudas summas. Un ekonomiskie faktori ir izšķiroši visiem.
ES solītais kompensācijas maksājums, likvidējot Latvijas cukura nozari, samazinās, ja to atliek. Maksimālo summu – 34 miljonus latu – iespējams saņemt, ja fabrikas darbu pārtrauc nākamajā gadā. 20 procentu no šīs summas iegūst zemnieki, pārējo – pārstrādes uzņēmumi. Taču gan uzņēmumi, gan zemnieki pie šīs naudas netiks tūdaļ. Pārstrādes uzņēmumiem būs nepieciešami lieli kredīti un pat miljonus vajadzēs samaksāt bankām procentos, kamēr veiks restrukturizāciju un saņems ES solītās summas.
Prātā ir divi varianti
Bauskas rajona lielāki un mazāki cukurbiešu audzētāji jau ir domājuši par abiem variantiem – ar un bez cukurbietēm, jo pēdējo gadu notikumi tālredzīgam saimniekam gluži vienkārši spiež to darīt. Codes pagasta zemnieku saimniecībā “Zeltkalniņi”, piemēram, uzskata, ka zemkopības ministra Mārtiņa Rozes rekomendētā rapšu un linu audzēšana, aizstājot cukurbietes, nav tā izdevīgākā. Tad ir vajadzīgs papildu tehnikas nodrošinājums. Tas, protams, atkal saistās ar prāvām izmaksām. Pie šīm negācijām vēl jāmin problēmas ar augu sekas labvēlīgu maiņu. Kāds ilggadējs lauksaimnieks sacīja: “Valsts apgāde ar pašu ražotu pārtiku, tajā skaitā cukuru, taču ir neatkarības galvenais nosacījums.”
***
Uzziņai
– ES solītais kompensācijas maksājums Latvijas cukura nozarei:
20006./2007. gadā – Ls 34 085 800,
2008. gadā – Ls 28 814 800,
2009. gadā – Ls 23 895 200.
Dati no “Latvijas Avīzes” 18. decembra numura
