LETA
Devītklasnieku eksāmenu rezultāti skaidri parāda, ka izmaiņas izglītības nozarē notiek ļoti lēni, intervijā Latvijas Radio vērtēja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Viņasprāt, pamatskolas beidzēju sniegums eksāmenos ļoti skaidro parādot, ka izglītības nozarē veiktās izmaiņas notiek ļoti lēni.
“Nevar iesēt sēkliņu un pēc 5 minūtēm gaidīt asniņu, lai to novāktu,” pauda ministre.
Viņa novērtē, ka ticis pieņemts lēmums atlikt pāreju uz 15% robežu eksāmena nokārtošanai, jo tādējādi neesot tikusi pasliktināta situācija. Tomēr kopumā stāsts neesot par rezultātiem, bet skolēnu zināšanām, tāpēc jāstrādā pie metodiskā atbalsta pedagogiem.
Kā ziņots, līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā, arī 2023./2024.mācību gadā pamatskolēni augstāko sniegumu uzrādījuši angļu valodas centralizētajā eksāmenā, bet zemāko – matemātikā, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) pirmie provizoriskie rezultāti.
Angļu valodas eksāmenā skolēni ieguvuši vidēji 63,9%, kamēr matemātikā – 43,2%. Rezultāti šajos mācību priekšmetos ir zemāki nekā 2022./2023.mācību gadā, kad vidējais rezultāts angļu valodā bija 66,1%, bet matemātikā – 50,5%. Savukārt latviešu valodā vidējais rezultāts ir 59,1%, kas ir par 1% vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā.
9.klases eksāmens šajā mācību gadā skaitījās nokārtots, ja skolēns ieguva vismaz 10% no maksimālā vērtējuma. Līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā, pamatskolēni visvairāk izkrituši matemātikā – 654 skolēnu sniegums novērtēts zem 10%. Vienlaikus izkritušo skaits ir par 172 skolēniem mazāks nekā 2022./2023.mācību gadā.
Kopumā šogad ir mazāk skolēnu, kuri kādā no priekšmetiem nav sasnieguši 10% slieksni, secinājis VISC, vērtējot skolēnu sniegumu. Ja pagājušajā gadā 1059 eksāmenu darbos netika iegūti 10%, tad šogad minimālais vērtējums nav sasniegts 915 eksāmenu darbos.
Izmaiņas…tās,kuras ieviesa Skola 2030? Tās tikai rada degradāciju un nav ko gaidīt labākus rezultātus,ja strādāsim pēc Skola 2030.
Šis ir piemērs un klišeja kā ir jāatbild priekšniekam uz pārmetumiem jums par jūsu saražoto brāķi. Kad šo hibrīdkarotāju beidzot aizvāks no jebkādiem amatiem?! Laikam vajadzīgs Vinķeles variants lai beidzot nomierinātos.
Rezultāti parāda,cik zemu ir nolaista izglītības sistēma!
Tā ir Jaunā Laika izglītības politika? laikam jā > tikai vēlētāji to vēl nav izpratuši – ka tiek izpildīta Kremļa politika – sagraut izglītību Latvijā. Jā pirmās ”veiksmes” jau ir!
Man nav jābaidās un jāslēpjās zem visādiem nikiem. Ši ministre sagrāva veselības sistēmu, tagd ķeras pie izglītības. Viņas plāni par skolu slēgšanās, jaunā 2030 programma, attieksme pret skolotājiem, krievu valodas nomaiņas veids skolā un vēl… novedīs pie tā, ka mums būs tikai neizglītoti pabalstu saņēmēji un krievu pakalpiņi. Vēsturiski ir pierādīts, ka muļķus vieglāk pakļaut. Viss MK kabinets ir tendēts tikai un vienīgi uz lauku iznīcināšanu nevis uz attīstību. Sabāzt visus vienā Rīgā, lai pildās Rīgas kase.Pārējā Latvija nevienam nav vajadzīga. Lauku attīstības plāna Latvijā nav vispār, tukšas runas. Neuzticību profesionāļiem parāda arī eksāmenu organizācija. Tā jau ir , viss no pašu pieredzes. Kā apzagt, apkrāpt, tāpēc tēlojot, ka strādā, taisa stulbus plānus.
Zemi procenti. Vismaz angļu valoda sešinieka līmenī. Krievu valodu skolās nevajag. Jāstiprina latviešu un angļu valodu zināšanas. Vismaz humanitārie studenti pēcāk sanāks.
Vismaz Office 365 abonimentu skolēniem var apmaksāt. Studentiem tāds ir.
Tāpat kā Ieva Segla domā Latvijas iedzīvotāju vairākums.
Ieva Selga, man mikrobiologa diploms būs noderīgs. Jo ar šo diplomu var taisīt savu privāto biznesu laukos. Pēcāk arī nodarbināt sava pagasta cilvēkus, ja viss izdodas. Pietam darba vieta būs normāla. Jo mācību ekskursiju laikā es redzēju kā citi uzņēmēji darbojas. Visur ir tīrība un kārtība. Pietam visi domā par darbinieku ērtībām. Un šo labo praksi centīšos atkārtot arī es. Latvijā izglītības sistēma ir normāla. Vienīgi eksaktajos priekšmetos es netaisītu reformas, bet ņemtu gatavus Kanādas, ASV un Lielbritānijas mācību materiālus (mācību grāmatas) angļu valodā. Un tulkotu to latviski. Vismaz bioloģijā tas noderētu. Lieki no jauna neko nedomātu. Zinātne ir starptautiska. Daļu mācību programmu var ņemt no citām valstīm gatavā veidā. Un skolotājam neko nav jādomā, kā tas ir tagad. Valstij jebkuras skolas skolotāju ir jāapgādā ar resursiem. To var veikt digitāli.
Daudzas lietas var nodrošināt digitāli. Problēmas ir sports, kur fiziski jāsporto. Problēmas, ir mākslas priekšmeti, kur kaut ko jādara. Problēmas, ir priekšmeti, kur ir labori jeb laboratorijas darbi. Tur ir nepieciešams materiālais nodrošinājums. Visus citus priekšmetus vispārējā izglītībā var mācīt pat lauku skoliņā, ja ir laba e-bibliotēka. Un fiziski ir izdrukāti mācīblīdzekļi. Lauku skolēniem laborus var taisīt sestdienās un vest uz labākām skolām, to var veikt pēc moduļa mehānisma. Skolēni gan lamāsies, jo tā jau būs universitātes tipa kārtība.