Es pamodos. Un atkal Tu nebiji man klāt.
Es pamodos. Un atkal Tu nebiji man klāt. Tikai zīmī te ar diviem vārdiem: drīz būšu.
Mani sagaidījis kārtējais drēgni pielijušais rīts. Izpūšot cigaretes dūmus, es noskatos pārdesmit metru zemāk plūstošajā gājēju straumē. Aizsviestais izsmēķis kā iekārtojas un iederas bruģa režģī. Izdziest.
Pēc trim stundām un divdesmit septiņām minūtēm Tu ierodies. Tērpusies skaistu mā. Bet es aizveru acis. Pēc mirkļa vairs ne es, ne Tu neesam skaisti.
