Baušķeniece Dagnija Gasūna ir strādājusi par fotogrāfi. Viņa ir četru bērnu māte un divgadīgā Kristapa vecmāmiņa. Bauskas rajona literātu apvienībā darbojas kopš tās dibināšanas.
Baušķeniece Dagnija Gasūna ir strādājusi par fotogrāfi. Viņa ir četru bērnu māte un divgadīgā Kristapa vecmāmiņa. Bauskas rajona literātu apvienībā darbojas kopš tās dibināšanas. Pirmo dzejoli publicējusi 16 gadu vecumā Bauskas rajona laikrakstā. Dagnijas personībā ir apvienots filosofisks skatījums, romantisms un prakticisms. Ja vajadzēs, viņa mājās salabos elektrību vai ieliks slēdzeni.
Mūsu sarunas vadmotīvs ir aizejošā gada veiksmes, atklājumi, izjūtas. Man ir izjūta, ka piederat cilvēkiem, kuri savas domas sistematizē. Kas šogad jūsu dzīvē bija svarīgākais notikums?
– Uzdrīkstēšanās ieiet darba dzīves apritē un sākt visu no jauna. Jau sen domāju, ka jāmeklē darbs, jo tik ilgi gadi ir pavadīti mājās, audzinot bērnus. Esmu piešķīrusi sev apzīmējumu “pasniedzēja mājas akadēmijā”. Darba meklējumos noteicošie nebija finansiāli apsvērumi, jo vīrs Aļģirds pelna un vecākie bērni jau ir savā dzīvē. Es nealku arī pēc sabiedrības. Mūsmājās tās nekad netrūkst. Vasarās nav laika domāt par savām izjūtām, bet iepriekšējā ziemā man šķita – ja nesākšu strādāt, sajukšu prātā. Mana apņemšanās bija ļoti stingra. Novembrī darbu atradu dažu stundu laikā un pirmajā dienā pēc NATO samita jau sāku strādāt SIA “Reneprint serviss” tipogrāfijā Rīgā.
Pastāstiet, kā tas notika! Citiem darba meklējumi nesekmīgi turpinās mēnešiem. Varbūt vaina ir pašvērtējumā vai attieksmē?
– Laikrakstā “Bauskas Dzīve” ieraudzīju piedāvājumu, ka firma meklē enerģiskus darbiniekus. Piezvanīju, nākamajā dienā vienojāmies par tikšanos, pat CV nepaguvu uzrakstīt. Pēc sarunas ar uzņēmuma vadību jau devos uz sietuvi un sāku strādāt. Pieteikuma anketas ailē “Uz kādu darbu pretendējat?” ierakstīju: “Darbs ar izaugsmes iespējām”, lai gan zināju, ka būšu sietuves strādniece. Man vēl ir laiks un spēks, lai varētu izvirzīties, nevis tikai cilāt papīrus. Jūtos pārliecināta par savām prasmēm, jo laikā, kad nestrādāju, izmantoju visas iespējas sevi pilnveidot.
Nodarbinātības valsts aģentūras kursos mācījos angļu valodu, floristiku, apguvu datora lietošanu, iesaistījos programmā sievietēm, kas vēlas atgriezties darba tirgū. Mani ļoti apmierina tipogrāfijas režīms, kad trīs darbdienas mijas ar trim brīvdienām. Uz darbu un atpakaļ strādniekus no Bauskas firma ved ar komfortablu autobusu.
Starp citu, nesen kādā žurnālā izlasīju ārkārtīgi gudru atziņu, kas pilnīgi atbilst manai pārliecībai: “Dzīve ir skaista, ja to skaisti dzīvo. Nevajag gribēt visu, nevajag, jo tad visu var pazaudēt.” Cik dziļa jēga ir šajos vārdos!
Mani patiesi iepriecina jūsu optimisms. Bet kādas pārdomas un izjūtas jums vēl ir sniedzis šis gads?
– Liela zaudējuma sāpes. Vairāki ļoti tuvi cilvēki ir aizgājuši aizsaulē, tāds sāpīgs gads… Lielākajam smagumam īsti nevaru tikt pāri un visu laiku meklēju atbildi, kādēļ tā notika. Esmu daudz studējusi ezoterisko literatūru, un visur pavīd vienots atzinums – nāves nav, to cilvēks ir izdomājis. Nāve ir tikai pāreja citā dimensijā, bet izprast to ir ļoti grūti. Tomēr gada beigas manī ir viesušas cerīgu un gaišu noskaņu. Tāds sen nejusts vieglums radies.
Varbūt jūs atsauksit atmiņā arī mistiskāko atgadījumu, ja reiz sākām runāt par ezoteriskām lietām?
– Šovasar notika nepieredzēts brīnums. Mūsmājās zem jumta kores lakstīgala – pats bailīgākais putns – savija ligzdu un izperēja divus metienus. Kad pirmie lakstīgalēni nāca no ligzdas ārā, tie kā cāļi devās cilvēkiem tieši rokās. Mēs putnēnus pagalmā cilājām, apmīļojām. Četri lakstīgalas bērni nepārtraukti meklēja mūsu tuvumu. Tagad es domāju, ka tā bija zīme par traģisko zaudējumu, kas mūs piemeklēja pavisam drīz. Putnēns kā simbols… Nākamajā perējumā izšķīlās gluži parasti, tramīgi lakstīgalēni, kas vairījās no cilvēkiem.
Jūs pieskārāties simbolu valodai un zemapziņas plūsmai. Ikvienam autoram ir iemīļoti dzejas tēli. Kādi tie ir jums?
– Man bija eņģeļu laiks – gandrīz katrā dzejolī tie pavīdēja. Ja kādreiz laimēsies izdot dzejas krājumu, kas jau ir daļēji sakārtots un ierakstīts digitālā versijā, es došu tam nosaukumu “Eņģeļa skūpsts”. Nakts tēma man ir ļoti tuva. Mēdzu pajokot, ka nakts ir mans mīļākais “gadalaiks”. Vairākums cilvēku šo tēlu nepamatoti saista ar drūmumu. Es vienmēr tam pretojos. Nakts manī raisa gaišas un skaistas skumjas, kam nav nekāda sakara ar nomāktību. Nesen uzrakstīju dzejoli, braucot uz darbu un skatoties zvaigznēs. Tas bija īsa mirkļa atspulgs. Es nerakstu sadzīves dzeju, bet fiksēju dvēseles un gara stāvokļus.
Dagnija, vai jums ir kāda autoritāte latviešu vai ārvalstu dzejnieku vidū?
– Vienmēr ir bijis un būs Ojārs Vācietis. Es lasu un jūtu – tas ir mans. Neviens cits autors nav izraisījis līdzīgas izjūtas. Tulkoto dzeju es nelasu. Mūsdienās Latvijā dzejnieku ir daudz, bet vēl vairāk ir tādu, kas uzskata sevi par dzejniekiem. Nevajag noniecināt nevienu, jo katram ir savs cienītāju loks. Ja nebūtu pieprasījuma, grāmatas netiktu izdotas.
Kāda ir jūsu attieksme pret dzejas lasījumiem dažādās auditorijās? Bauskas rajona literātu apvienība diezgan aktīvi darbojas arī šajā jomā.
– Lasot skaļi, atbrīvojas spēcīga domu enerģija. Labvēlīgā situācijā tā sasniedz klausītājus. Man ļoti patīk piedalīties Dzejas dienu lasījumos Plūdoņa “Lejeniekos”, bet ne visai skolās, jo bērniem tie ir obligāti sarīkojumi. Jau tāpēc vien dažiem rodas protests, bet šādā gaisotnē pateiktais vārds klausītājus neuzrunā. Protams, bijuši arī patīkami izņēmumi. Atceros dzejas lasījumus šaurā lokā Iecavas novada bibliotēkā. Rajona literātu apvienībā man vissvarīgākā ir sanākšana kopā, apziņa, ka cits citu saprotam, ieklausāmies. Ne jau par dzeju vien runājam. Atrast Bauskā tādu domubiedru grupu ir ļoti grūti, jo kompānijās parasti apspriež slimības, politiķus, citu cilvēku privāto dzīvi. Bet dvēselei ir vajadzīgs plašums.
***
Viedoklis
– Ināra Druva, Bauskas rajona literātu apvienības dalībniece:
“Mūsu apvienībā ir daudz radošu un apdāvinātu cilvēku, arī jauniešu. Taču Dagnijas Gasūnas dzeju es vērtēju visaugstāk. Tā ir dziļa, lakoniska, precīza. Ļoti, ļoti gribētos viņas dzejoļus redzēt izdotus krājumā.
